Komentāri
Iedvesmojoši un cilvēcīgi stāsti pierāda, ka Latvijā netrūkst mīlestības pret pūkaiņiem

Kaķi, kurus saimnieki pametuši, kad devās dzīvot uz ārzemēm, mazi minkas, kuri atrasti vārtrūmēs pavisam bēdīgā stāvoklī, patversmēs mītoši minkas ar mazām cerībām, ka kāds tos uzņems savās mājās… Visi šie stāsti ir skumji, taču daudziem no tiem ir laimīgas beigas! 

Skaties.lv redakcija bija patiešām pārsteigta, cik daudz kaķu saimnieku piedalījās konkursā, kas bija paredzēts kaķiem, kuru dzīvesstāsts sācies pavisam skaudri, taču tad, pateicoties cilvēku mīlestībai, pacietībai un labestībai, izvērties ļoti pozitīvi!

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Kaķenīte Pice tika paņemta no ielas, tagad ir manas ģimenes locekle,” raksta kāda laimīgas kaķītes saimniece.

Princis atrada mani. Drēgnā un vējainā oktobra naktī pats pieskrēja klāt un nāca līdzi mājās. Bērnībā daudz slimoja, mēnesi katru dienu šprices, no visa kā baidījās. Tagad – ar divus gadus jaunāko brāli kopā dodas piedzīvojumos sētā.

Minci atveda pie mums, kad viņai bija daži mēneši, izglābām kaķīša dzīvību no aiziešanas uz jūrasskolu. Nu jau viņa pie mums ir 6 gadus. Īsta princese un saimniece, tomēr ļoti mīļa, patīk, ka paglauda vēderu un aukstās naktīs palīst zem segas un sasildīt!

Es gāju pa parku un ieraudzīju mazu pūkainu kaķīti kurš glaudās pa manām kājām un es izdomāju – tas būs mans mazais četrkājainais draugs.

Kad uz ielas atradām šo balto kamoliņu, viņai bija 3 mēneši, ausu sēnīte un nobrāzts deguns. Vēlāk uzzinājām, ka viņa ir kurla. Šo īpašo kaķenīti nosaucām par Merilinu. Gluži kā Merilina Monro. Dāma, kas parādīja man, cik stipra var būt mīlestība pret dzīvnieku.

Izlasi un apskati arī citu laimīgu kaķu stāstus:

Lasi vēl