Iebraucēji Latvijā jau aktīvi izmanto bezmaksas konsultācijas. Par ko viņi interesējas visvairāk?

Pievienot komentāru
Iebraucēji Latvijā jau aktīvi izmanto bezmaksas konsultācijas. Par ko viņi interesējas visvairāk?
Foto: LETA

Piecās Latvijas pilsētās jau mēnesi darbojas īpaši izveidoti informācijas centri imigrantiem, un pa šo laiku tajos bezmaksas konsultācijas saņēmuši apmēram 100 cilvēku no 20 valstīm. Par ko iebraucēji visbiežāk interesējas un cik viegli viņiem reģionos ir atrast šos konsultāciju centrus?

Kā kara bēgle no Ukrainas Inna Latvijā kopā ar līgavaini ieradās 2014. gada sākumā. Jaunā sieviete te jau ir atradusi darbu konditorejā un arī apguvusi valodu, tomēr kameras priekšā kautrējas runāt latviski. Informācijas centra konsultantu palīdzība viņai ik pa laikam vajadzīga, lai nokārtotu termiņa uzturēšanās atļauju.

Bezmaksas konsultācijas trešo valstu pilsoņiem Rīgā tika nodrošinātas jau iepriekš citu projektu ietvaros, bet reģionos – Cēsīs, Liepājā, Jelgavā un Daugavpilī – šādi informācijas centri ir jaunums. Par to darbību atbildīgā biedrība ”Patvērums Drošā māja stāsta, ka visbiežāk tiek konsultēti cilvēki no Ukrainas, Krievijas, Irākas, Sīrijas un Afganistānas, daudzi vēršas arī atkārtoti.

Biedrības mājas lapā minēts, ka konsultācijas Rīgā un reģionos pieejamas gan klātienē, gan arī pa telefonu un elektroniski, tomēr, lai norādītajā adresē atrastu, piemēram, Vidzemes reģionālo informācijas centru, kas atrodas Cēsīs, nākas aptaujāt vairākus vietējos, jo ēkas ārpusē par to nav nekādas norādes.

Tā kā katrā no reģionu centriem darbojas tikai viens cilvēks, kurš bieži vien imigrantus konsultē izbraukumos vai attālināti, tad uz vietas ir sasniedzams tikai dažas reizes nedēļā. Arī LNT viesošanās brīdī konsultanta centrā nav. Viens no reģionālajiem imigrantu informācijas centriem atrodas šeit, aiz slēgtām durvīm, turklāt informācija ir pieejama tikai latviešu valodā.

Biedrībā skaidro, ka nereti trešo valstu pilsoņi, kas nāk uz konsultācijām, ir precējušies ar latviešiem vai viņu radinieki dzīvo Latvijā, tāpēc informāciju norādīt svešvalodā neesot vajadzīgs, turklāt tas arī būtu pretrunā ar valsts valodas likumiem.

Tomēr, vai, piemēram, Cēsīs vispār ir daudz iebraucēju no trešajām valstīm, aptaujātie vietējie gan apšauba. Šis projekts turpināsies līdz nākamā gada beigām, un kopumā konsultāciju centru darbībai atvēlēts apmēram miljons eiro no Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļiem. Biedrība Patvērums Drošā māja uzsver, ka trešo valstu pilsoņi nekādu naudu tiešā veidā nesaņem, bet par to tiek algoti speciālisti, kas viņiem sniedz bezmaksas konsultācijas.

Video