Haotiskās notekūdeņu sistēmas dēļ Latvijā cieš daba

1 komentārs
Haotiskās notekūdeņu sistēmas dēļ Latvijā cieš daba
EDIJS PĀLENS, LETA

Lai gan gadu gaitā Latvijas notekūdeņu sistēmas sakārtošanā ieguldīts miljards eiro, trīs ceturtdaļas notekūdeņu joprojām netiek attīrīti un haotiskās notekūdeņu sistēmas dēļ Latvijā cieš daba, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole secina, ka vairāk nekā 15 gadus pašvaldībās nav organizēta regulāru notekūdeņu izvešanas noteikumu ievērošanas kontrole, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) neesot sekojusi, vai apstiprinātā politika un pieņemtie normatīvi tiek īstenoti. Tā rezultātā katrs dara, kā grib un var. Privātmāju saimnieki paši izbūvē savas notekūdeņu krātuves, kuras attīra reti.

“Iedzīvotāji, nereti izbūvējot savas privātmājas, domājot par kanalizāciju, nezina, būs vai nebūs tīkla. Tāpēc izveido savas krājtvertnes, ieguldot finanšu resursus. Kad pašvaldības izbūvē kanalizācijas tīklus, iedzīvotāji īsti nav motivēti tiem pievienoties,” atzina Valsts kontroles pārstāvis Edgars Kročagins.

Arī paši privātmāju saimnieki neaizdomājas, cik lielu postu dabai nodara notekūdeņu neizvākšana. Ķimikālijas un piesārņojums iesūcas gruntsūdeņos, kas ilgtermiņā rada lielu bīstamību.

Valsts kontroles pārstāvis skaidro, ka tikai divas trešdaļas iedzīvotāju šos notekūdeņus izved attīrīšanai reizi gadā vai retāk, vai neizved. 74% notekūdeņu netiek attīrīti un nonāk vidē.

Tikai trīs no desmit revīzijas apjomā iekļautām pašvaldībām, bet valstī kopumā 30 no 119 pašvaldībām esot radušas iespēju daļēji līdzfinansēt pieslēgumu izveidošanu. VARAM sola rast iespēju sniegt finansiālu palīdzību trūcīgajiem, kuriem pašiem nepieciešamo līdzekļu nav, bet bezatbildīgos māju īpašniekus var sagaidīt sods.

‘”Tas, kā mums nav un kur vajag politisku izšķiršanos – vai ir vajadzīgi negatīvie stimuli. Burkāns un pātaga. Pātagas elements – būs jānosaka normatīvajos aktos, ja iespēja pieslēgties ir, tad pieslēgšanās ir jāveic. Paredzot saprātīgu periodu, pāris gadus ir jāveic pieslēgšanās bez izvēles,” skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, “Attīstībai/Par!”Juris Pūce.

Latvijā trūkst Ūdensapgādes un kanalizācijas nozares ekspertu, un ar katru gadu situācija kļūst drūmāka.

“Ir investēts cauruļvados un sistēmās, bet aizmirsts cilvēks. Šī ir vecākā nozare, krietni virs 50 gadiem. Jaunu speciālistu ar izglītību ir ļoti ļoti maz,” sacīja Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus.

Lielākās problēmas ar notekūdeņu savākšanu ir pašvaldībās, kur ar šo nozari nodarbojas vairāki, decentralizēti uzņēmumi. Dažkārt pat izveidotas modernas attīrīšanas iekārtas, kuras praksē neviens neizmanto.