Gulbenes novadā atklāj vienu no modernākajām fermām Latvijā; tur par govīm rūpējas roboti

2 komentāri

Gulbenes pusē atklāta viena no modernākajām govju fermām Latvijā, kur par ragaiņiem tagad rūpēsies vairāki roboti. Kā stāsta saimniecībā, viņi ir pārliecināti, ka nākotne pieder robotizētām fermām, turklāt ieguldījumi ļāvuši būtiski uzlabot arī dzīvnieku labturību un kāpināt izslaukumu, stāsta TV3 Ziņas.

Gulbenes pusē atklāj vienu no modernākajām govju fermām Latvijā. Ieguldot vairāk nekā 1,5 miljonu eiro, ferma teju pilnībā robotizēta.

Viena no modernākajām govju fermām Latvijā tagad atrodas Gulbenes novada Galgauska pagasta zemnieku saimniecībā “Lācīši”. Par šīm, vairāk nekā 400 govīm, fermā tagad rūpējas vairāki roboti.

Lai gan tikai 23. jūlijā atjaunotā ferma svinīgi atklāta, mājlopi jaunās ērtības bauda jau kopš februāra.

”Projekta ietvaros tika uzstādīti gan slaukšanas, gan kūtsmēslu izvākšanas roboti, gan barības piestumšanas roboti. Kā arī fermā tika uzstādītas ventilācijas sistēmas, kas ir pēc jaunākajām tehnoloģijām. Un šobrīd pēc šiem ilgstošajiem karstumiem, kas bija iepriekšējās nedēļas, mums būtu pat grūti iedomāties, kā varētu strādāt, ja nebūtu šādas sistēmas uzstādītas,” skaidro z/s “Lācīši” īpašnieks Gints Gžibovskis.

Modernizācijas investīcijas ir 1,6 miljoni eiro. Liela daļa izmaksu tieši slaukšanas procesa robotizācijā.

Tagad piena iegūšana notiek pilnībā bez cilvēka iesaistes. Govs pati, kad vēlas, nostājas slaukšanas stendā, robotierīce nomazgā tesmeni, ar sensoru palīdzību tiek atrasti pupi, pievienots aparāts, un piens sāk ceļu uz tvertni.

”Viņas pašas iemācās šos procesus, viņām ir sava hierarhija, zina, kad drīkst nākt stiprās govis, vājākas govis,  viņām ir 24 stundas tam. Viņām ir garšīgas granulas, var dzirdēt, kā birst. Tā slaukšana, kā stimuls ir vājš, bet viņa zina, ka slaukšanas robots viņai iedos kaut ko garšīgu, tāpēc viņa labprāt atnāk šeit,” stāsta saimnieks.

Iepriekš visu slaukšanas procesu veica darbinieki. Tomēr saimniecībā neslēpj, ar darba roku atrašanu nereti gājis grūti, tādēļ robotizācija risina arī darbaspēka trūkumu laukos, kas nozari nomoka jau ilgstoši.

”Uzstādot šī tehnoloģijas, mēs esam kļuvuši par vienu no perspektīvākajām saimniecībām reģionā. Un pie šādām tehnoloģijām strādāt ir ļoti patīkami. Cilvēki nāk uz darbu ar prieku, ka darbs ir kļuvis mazāk mehānisks, bet vairāk ir jāuzrauga šīs iekārtas,” skaidro saimnieks.

Turklāt šāda veida slaukšana krasi uzlabo dzīvnieku labturību, jo robots nepārtraukti seko līdzi arī dzīvnieka veselības stāvoklim un piena kvalitātei. Tāpat tehnoloģijas ļāvušas paaugstināt izslaukumu – vismaz par 20% -, jo process govij norit bez stresa un slaukšana vairs nenotiek piespiedu kārtā. Tādēļ šeit valda pārliecība, ka piena lopkopības nākotne ir tieši modernizācijā.

To, ka Latvijas lopkopībai arvien vairāk būtu jādomā par modernizāciju, uzsver arī Lauku atbalsta dienestā. Turklāt pieejami dažādi finansiālie palīdzības mehānismi, kas saimniekiem ļauj vienkāršāk sekot līdzi pasaules tendencēm.

”Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un to, ko tās var dot saimniecībai, tas ir viens no pareizākajiem ceļiem, jo ar šīm tehnoloģijām var noteikt gan dzīvnieku aktivitāti, redzēt, kuram vajag kādu medicīnisku palīdzību, kas notiek ar barībām, kāds ir izslaukums. Tas tomēr palīdz redzēt saimniecības problēmas un gūt lielāko ekonomisko ieguvumu, ko vien var šajā nozarē iegūt,” skaidro LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktora vietnieks Juris Cvetkovs.

Lai arī slaukšanas ziņā robotizācija Latvijā vēl nav tik izplatīta kā tradicionālās iekārtas, dažāda veida roboti tiek izmantoti jau vairāk nekā 100 saimniecībās Latvijā.

2 komentāri