1 komentārs

Grāmatu autori un izdevēji tagad saņems arī atlīdzību par to, ka viņu darbus kopē skolās un bibliotēkās. Ik gadu no Kultūras ministrijas budžeta šim mērķim tiks pārskaitīti gandrīz 100t tūkstoši eiro. Kā aprēķināta šī summa un kā to dalīs?

Katra kopija ir nenopirkts oriģināls, par ko pienākas kompensācija. Ar šādu pamatojumu Latvijas autoru un izdevēju pārstāvošā organizācija ”LATREPRO” jau vairākkārt bija mēģinājusi panākt samaksu par darbu reproducēšanu vai kopēšanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Runa ir par tām grāmatām vai citiem iespieddarbiem, kas nokopēti bibliotēkās un pašvaldību izglītības iestādēs. Vienošanās panākta vien šogad. Izdevumus segs no Kultūras ministrijas budžeta. Tie būs nepilni 100 000 eiro gadā, sākot ar pagājušo.

“Valstij šie zaudējumi bija jāatlīdzina sākot ar 2001. gadu. Bija paredzēta kompensācija 2006/07 gadā, tie bija divi miljoni eiro, kas netika izmaksāti. Tagad ir šie 94 000, kas tiks sadalīts autoriem un izdevējiem,” skaidro biedrības ”LATREPRO” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Summa aprēķināta izmantojot pirms diviem gadiem veiktas aptaujas datus no skolām un bibliotēkām par tur kopēto apjomu. Tie ir nedaudz virs sešiem ar pusi miljoniem lappušu. Balstoties uz šiem datiem nepilnu 100 tūkstošu kompensācija izdevējiem tiks pārskaitīta vēl divus gadus.

“2018. gadā Ir plānots veikt atkārtotu pētījumu un atkarībā no tā datiem tiks slēgta nākamā vienošanās nākamajiem trīs gadiem. Ļoti ticams, ka lielākā daļa būs mācību grāmatu autori, bet tas būs atkarīgs no tā, kas tad ir kopēts, kāda rakstura darbi,” norāda Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone.

Noteikt kuriem autoriem teorētiski pienāktos lielāka atlīdzības daļa šobrīd nav iespējams. Bibliotēkas fiksē vien to, kas tiek lasīts, bet ne to, kas kopēts.

Daudzas kopēšanas iekārtas izvietotas ārpus lasītavām gaiteņos, un kopijas interesenti veic paši, bez darbinieku palīdzības. Aparāti vien veic kvantitatīvu uzskaiti. Aptaujas gadā secināts, ka Gaismas pilī veikti 35 tūkstoši kopiju. Neskaitot citus tehniskus līdzekļus.

“Likums neaizliedz arī grāmatas fotografēt, tos izmantot pēc tam. Galvenais ir – drīkst grāmatas bibliotēkās kopēt izmantot privātām vajadzībām. Tātad nevar kopēt grāmatu un to izplatīt. Tas būs pretlikumīgi,” LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Veikt izmaiņas savā darbā, un precīzi uzskaitīt ko tieši kopē, bibliotēkās neplāno. Organizācija ”LATREPRO”, pieļauj, ka nākotnē to varētu veikt pasūtot apmeklētāju aptaujas. Vismaz pagaidām ikgadējie 94 000 no Kultūras ministrijas budžeta, nav atsaukusies uz kopēšanas cenām.

TOP komentāri

  • Laupīšana
    +1 +1 0

    Laupīšana

    Laupīšana,laupīšana atskaitiet no tiem 6,6miljoniem lpp. manas ~740 lapas kuras esmu kopējis un kuram nav nekāds sakars ar autoriem un tamlīdzīgiem.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl