Godinot Latvijas atbrīvošanas cīņu simtgadi, Cēsīs ierodas restaurētais igauņu bruņuvilciens

Pievienot komentāru
Godinot Latvijas atbrīvošanas cīņu simtgadi, Cēsīs ierodas restaurētais igauņu bruņuvilciens
MONTA JAKOVELA, TV3 ZIŅAS

Šomēnes aprit 100 gadi kopš Cēsu kaujām, kas bija vienas no izšķirošajām cīņām Latvijas un Igaunijas Neatkarības karā.

Sestdien 15.jūnijā, ieskandināta Cēsu kauju simtgadei veltītā nedēļa, nupat tur ieradies rekonstruētais vēsturiskais Igaunijas bruņuvilciens “Brīvība”, ko uzskata par vienu no svarīgākajiem Brīvības cīņu simboliem.

Rekonstruētais bruņuvilciens “Brīvība” gada garumā apceļojis Igauniju, piestājot vietās, kur pirms simts gadiem risinājās Neatkarības kara cīņas. Nu šis vilciens piestājis Cēsīs, kur pirms gadsimta risinājās  izšķirošie notikumi – latviešu un igauņu uzvara Cēsu kaujās.

Pēc Cēsu kaujām, kas risinājās 1919. gadā  no 19. līdz 23. jūnijam, Igaunijas armija guva uzvaru, bet Latvijas Republikas tā sauktajai Niedras valdībai nācās demisionēt, nododot varu Kārļa Ulmaņa kabinetam.

“Pēc tam var arī atgriezties Latvijā Kārlis Ulmanis ar pagaidu valdību, un pagaidu valdība pēc Uzvaras Cēsu kaujās beidzot iegūst atzinību Latvijas iedzīvotāju vidū un var kļūt par īstu valdību. Lūk, kāpēc Cēsu kaujas ir Latvijai nozīmīgs notikums, bet tik pat svarīgs tas ir arī Igaunijai, jo Cēsu kaujās pamatā piedalījās Igaunijas armija,” norāda vēsturnieks Kārlis Sils.

Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova pauž: “Cēsu kaujās ir ārkārtīgi daudz piedalījušies arī paši cēsnieki, gan jaunieši, gan skolēnu rotas pārstāvji un pieaugušie, faktiski mēs godinām arī savu senču drosmi un mantojumu šādā veidā.”

Vilciens, kas nu piestājis Cēsīs, veidots balstoties uz tā laika liecībām –  fotogrāfijām, un ir gana autentisks. Brīvības cīņu vēsturi atdzīvina vilciena vagonos izvietotās ekspozīcijas. Apmeklētājiem ļaujot iepazīt arī svarīgākās bruņuvilciena sastāvdaļas: lielgabala vagonu ar visu bruņojumu, ložmetēju vagonu, kas to padarīja par grūti ieņemamu cietokni, desanta vagonu – kurā ikdienā dzīvoja apkalpe, kā arī sanitāro vagonu, kurā sniedz palīdzību ievainotajiem. Tiesa, īstie bruņuvilcieni bijuši krietni iespaidīgāki un sastāvējuši no pat 40 vagoniem.

“Bruņuvilcienos bieži vien valdīja ļoti antisanitāri apstākļi, sevišķi desanta vagonos, kur tika izmantotas krāsniņas, savādāk būtu mežonīgi auksts. Tā kā tika kurinātas krāsniņas, radās ļoti daudz pelnu. Kad sākās artilērijas apšaudes, visas vagonu iekšpuses bija noklātas ar pelniem, un tad padomju puse izplatīja dažādus stāstus, ka patiesībā apkalpē nav igauņi, bet gan britu koloniālās vienības no Indijas un Āfrikas, jo viņiem bija pelniem nokvēpušas sejas,” stāsta Sils.

Šis bruņuvilciens jau kļuvis par vienu no populārākajiem Igaunijas simtgades notikumiem, un arī sestdien interesantu skaits te netrūka.

Bruņuvilciens apmeklētājiem bez maksas būs atvērts vēl visu nākamo nedēļu, bet Cēsu kauju simtgades svinības noslēgsies 22. jūnijā ar vērienīgu kauju rekonstrukciju, kurā piedalīsies ap 200 dalībnieku no Latvijas un Igaunijas – kadeti un cīņu meistari.