Godina latviešu valodai draudzīgos uzņēmumus

1 komentārs

Valsts valoda ir latviešu valoda, taču apkalpojošās sfēras uzņēmumi mēdz informāciju klientiem norādīt tikai krievu vai angļu valodā, kā arī prasīt no saviem darbiniekiem svešvalodu zināšanas arī tad, ja tas objektīvi nav nepieciešams. Uz šādām problēmām norāda Valsts valodas centrs, kas šodien godināja tos uzņēmumus, kas atzīti par latviešu valodai draudzīgiem.

Valsts valodas centra uzlīme ”Latviešu valodai draudzīga vide” uz kafejnīcas ”Grauzdētava” durvīm liecina, ka uzņēmums ievēro visas valsts valodas prasības, ieskaitot arī likumā nostiprināto normu nepieprasīt no darbiniekiem krievu vai citu svešvalodu prasības, ja tas nav īpaši nepieciešams.

Mārtiņš Dzenis
kafejnīcas “Grauzdētava “Rocket Bean”” līdzīpašnieks

Nekādā gadījumā. Jāmāk ir runāt latviski, un, protams, zināt vairāk valodu ir tikai jauki, labi, inteliģenti, bet, dzīvojot Latvijā, ir jārunā latviski.

Kafejnīca ir viens no 25 apkalpojošās sfēras uzņēmumiem, ko Valsts valodas centrs šodien apbalvoja par valodas standartu godprātīgu ievērošanu. Šie uzņēmumi rādot labo piemēru tiem, kas prasības ignorē, norāda centra direktors.

Māris Baltiņš
Valsts valodas centra direktors

Biežāk tā ir nevērība pret informāciju, piemēram, liekas, ka visiem viss ir skaidrs, un tāpēc norāda informāciju vai nu tikai angļu, vai kādā citā valodā. Arī preču marķējumos ne vienmēr ir korekti norādīts viss.

Viens piemērs ir viesnīcu joma, kur klienti bieži ir ārvalstnieki, tāpēc informācija valsts valodā gan internetā, gan uz vietas mēdz izpalikt. Valodas centra direktors uzsver, ka precīza Valsts valodas likuma ievērošana neizslēdz iespēju būt atvērtiem arī ārvalstu viesiem – tam piekrīt arī atzinības rakstu saņēmušās viesnīcas ”Kurshi Hotel un Spa” vadītāja.

Kristīne Kursīte
viesnīcas “Kurshi Hotel & Spa” vadītāja

No vienas puses, grūti, jo pārsvarā viesi ir no ārvalstīm, no Krievijas, bet vienlaikus pamatinformācija ir dota latviešu valodā, un arī tulkota gan angļu, gan krievu valodā kā otrās pakāpes informācija. Bet, ja ir kādi neskaidri jautājumi, ar prieku visu izskaidrojam viesiem.

Cita problēma ir krievu valodas zināšanu prasības darba sludinājumos arī jomās, kur tas nav objektīvi nepieciešams. Lai gan tas ir aizliegts, uzņēmēji šo normu bieži vien neievēro.

Dzintars Rasnačs
tieslietu ministrs, VL-TB/LNNK

Ministrija kopā ar Valsts darba inspekciju, arī sadarbojoties ar tiesībsargu, gatavojam vadlīnijas darba devējiem, lai sludinājumos būtu norādīts konkrēts pamatojums, ja svešvaloda ir nepieciešama. Ja šī pamatojuma nav, tad svešvalodu nedrīkst prasīt.

Partija “Nacionālā apvienība” tikko rosinājusi arī noteikt, ka darbiniekiem jābūt tiesībām sazināties latviešu valodā ar visiem klientiem, kuri ir Latvijas iedzīvotāji. Pagaidām gan šai iecerei nav skaidra citu politisko spēku atbalsta.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl