Komentāri

Ziemassvētki lielai daļai cilvēku ir gada gaidītākie svētki, ko nesteidzīgi var pavadīt ģimenes lokā. Tomēr šis laiks ir īpašs arī tiem, kuri paši ar savu rīcību atņēmuši sev iespēju būt kopā ar tuviniekiem. To ieslodzītie pārdzīvo visvairāk – vismaz tā viņi saka. TV3 Ziņas šodien ielūkojās aiz Rīgas Centrālcietuma restēm, kur ieslodzītie darina apsveikuma kartītes un padarinātas dāvanas saviem bērniem un citiem radiniekiem.

Pēc rosības un enerģijas, ar kādu tiek griezti, līmēti un darināti apsveikumi, varētu šķist, ka esam nonākuši kādā rokdarbnieku pulciņā. Patiesībā gan atrodamies Rīgas Centrālcietumā un skats aiz loga to neļauj aizmirst arī ieslodzītajiem. Vairums negrib, lai viņus filmē – izrādās, – daudziem radinieki pat nezina par viņu atrašanos cietumā. Tā vietā apsveikuma kartītes brīvībā esošajiem tuviniekiem it kā pienāks no Īrijas vai Anglijas. Gatis savai meitai izgatavojis lelli un zaķīti no vilnas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Kaut ko ar savām rokām uztaisīt, lai būtu tuviniekiem patīkamāk un siltāk saņemt kādu dāvanu no šejienes. (TV3: Kāds tev ap Ziemassvētku laiku noskaņojums, kāds domas?) Tur gribas, pie ģimenes. Arī te ar normāli, nav nekādas vainas, bet tur labāk,” teic ieslodzītais Gatis.

“Atrodoties cietumā, piedzima man meitiņa, palikusi ģimene brīvībā bez manis, sāpīgi. Kā ir bijis tā ir sanācis, ko nu tur vairs. (TV3: Un kas tev dod cerību?) Ģimene! Zinu, ka izturēšu visu, tāpēc, ka mani tur gaida brīvībā, nav man tiesību pat padoties,” turpina Gatis.

Foto

 

Kopīga apsveikumu un dāvanu darināšana ietilpst ieslodzīto resocializācijas programmā. “Mums ir atsevišķi cilvēki, kuri dzīvo vieninieku kamerā. Un tad, kad viņi atnāk uz nodarbībām, viņi ļoti grib runāt. Mēs dodam šo iespēju, rēķināmies ar to. Ja ir iespēja izsaucam tad viņus individuālie, lai var izrunāties,” teic cietuma sociālā darbiniece Ilona Ceicāne.

Viens no aktīvākajiem dāvanu veidotājiem ir Andris. Viņš aizrāvies ar filca lācīšu darināšanu. “Tāpēc, ka bērnībā man, jo es pats esmu no bērnu nama, un, kad biju mazs, man uzdāvināja vienu lācīti. Un tāpēc man ļoti patīk tie lācīši. Taisu tiem, kas paprasa. Ļoti iepatikās, tas man tagad ir hobijs,” viņš saka.

Vai Andrim Ziemassvētki vieš skatu uz gaišāku nākotni? Nē. Viņš faktiski “pa taisno” no bērnunama nonācis aiz restēm un šeit pavadījis pusi mūža. Andris atzīst, – neprotu būt sabiedrībā. Tieši šie vārdi cietuma sociālajām darbiniecēm ir dzinulis strādāt vairāk, – lai ieslodzītie, reiz atkal nonākot brīvībā, spētu tomēr iekļauties dzīvē starp mums.

Video

Lasi vēl