Georga lentīšu dalītāji bauda nodokļu labumus. Kas tiks darīts, lai to novērstu?

1 komentārs

Drošības policija (DP) saskata pamatojumu pārskatīt piešķirto sabiedriskā labuma organizācijas statusu Kultūras attīstības fondam, kas šogad 9. maija pasākumā dalīja pretrunīgi vērtētās Georga lentītes.

Taču Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas piešķir un atņem šo statusu, norāda, ka tā rokas ir sasietas, jo likumā attiecīgi ierobežojumi nav noteikti. Lai gan atsevišķi politiķi atbalsta likuma izmaiņas, kas ļautu par Georga lentīšu dalīšanu atņemt sabiedriskā labuma statusu, viņi paši nepauž gatavību iesniegt un virzīt attiecīgus priekšlikumus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Foto

Sabiedriskā labuma organizācijas atbalsta valsts – to ziedotājiem, piemēram, pienākas nodokļu atlaides. Georga lentīšu publiska izmantošana sabiedrībā var tikt uztverta kā atbalsts militārā spēka izmantošanai savu politisko mērķu sasniegšanai citās valstīs – tā norāda DP.

”Atbildot uz Jūsu jautājumu, informējam, ka minētā organizācija ir DP redzeslokā. Organizācijas rīcība Uzvaras parkā rada pamatojumu, lai vērtētu tās atbilstību sabiedriskā labuma statusam. DP vērtējumā šādu lentīšu lietošana publiskos pasākumos nav atbalstāma, jo tā ir ieguvusi negatīvu simbolisku nozīmi (piemēram, saistībā ar Ukrainas konfliktu) un lielai sabiedrības daļai asociējas ar Krievijas agresīvo rīcību pret Ukrainu, nevis ar šīs lentītes vēsturisko nozīmi,” raidījumam norādīja DP.

Taču VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule norāda, ka Latvijas likumos nekas par Georga lentītēm nav teikts, tāpēc šīs simbolikas izplatīšanas politiskais konteksts nevarot būt iemesls, lai jebkādā veidā vērstos pret sabiedriskā labuma organizāciju.

”Diemžēl nekāda diskriminācija pēc kaut kādiem politiskiem vai reliģiskiem motīviem šajā brīdī nav. Mēs paši esam pacēluši bieži jautājumus par to, vai varbūt vajadzētu tiešām kaut kādu regulējumu ieviest attiecībā uz šiem darbības virsmērķiem. Bet šajā brīdī – jā, šajā brīdī viņi rīkojās atbilstoši savam statusam,” sacīja Cīrule.

Pēc viņas stāstītā, Finanšu ministrija veidos jaunu darba grupu, kas strādās pie normatīvu regulējuma attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām, sabiedriskā labuma organizācijām. Esot pilnīgi iespējams, ka VID mudinās darba grupu vērtēt arī šo kritēriju.

Sabiedriskā labuma organizāciju likums ir Saeimas Valsts pārvaldes lietu komisijas atbildība, bet tās vadītājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka vismaz viņš pats nerosināšot izmaiņas likumos, kas ļautu lentīšu izplatītājiem atņemt sabiedriskā labuma statusu.

To, ka tomēr būtu nepieciešams likumā nostiprināt, ka Georga lentīšu dalītājiem var atņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, raidījumam sacīja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V). Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) uzskata, ka jau tagad likums VID piešķir tiesības šādus gadījumus izvērtēt. Bērziņš kā Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs nosūtījis vēstuli VID ģenerāldirektorei ar aicinājumu Kultūras attīstības fondam atņemt sabiedriskā labuma statusu, pamatojoties uz to, ka fonds savu mantu neizmantojot atbilstoši organizācijas statūtos norādītājiem mērķiem.

”Es uzskatu, ka juridiskais pamatojums ir pietiekams,” teica Bērziņš. Viņaprāt, šādas organizācijas pilnīgi noteikti nedarbojas atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma mērķim.

Latvijā iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi Georga lentīšu lietošanu publiskos pasākumos ierobežot, taču tie palikuši politisku saukļu līmenī. Par to, ka oranži melno lentīšu aizliegšana varētu nonākt pretrunā ar Satversmē garantētajām vārda un pulcēšanās brīvībām, iepriekš brīdinājuši atsevišķi juristi. Saeimā priekšlikumu par lentīšu aizliegšanu publiskos pasākumos pirms diviem gadiem iesniedza deputāts Veiko Spolītis (V) un vairāki Nacionālās apvienības deputāti, taču parlaments likumprojektu tomēr neskatīja, jo pēdējā brīdī savu parakstu atsauca nacionāļu līdzpriekšsēdētājs Bērziņš. Viņš pats apgalvo, ka nav bijis jēgas ieceri virzīt tālāk, jo tā būtu noraidīta.

Savas domas jau mainījis Spolītis. ”Šajā gadījumā, manuprāt, aizliegums nav labākā politika, šeit drīzāk jārunā par izglītības politikas mehānismiem, kādā veidā šos jautājumus risināt,” teica Spolītis. Viņaprāt, šobrīd situācija ir mainījusies.

Likumprojekts, kas aizliegtu publiskajos pasākumos izmantot lentītes, tās pielīdzinot nacistiskajai un PSRS simbolikai, izstrādāts arī Tieslietu ministrijā. Ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) stāstīja, ka valdošās partijas sākotnēji nolēmušas šī priekšlikuma vērtēšanai izveidot darba grupu, kas tā arī nav sanākusi uz nevienu sēdi, jo savu pārstāvi grupā atteikusies deleģēt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

”Aizliegtais auglis vienmēr ir tas saldākais. Veicot šādu lentīšu aizliegšanu, zināmā mērā mēs tās kaut kā iekšēji glorificējam un parādām, ka tas ir kaut kas ārkārtīgi svarīgs,” komentēja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

”Zaļzemnieku” līderis Brigmanis vienlaikus apgalvo, ka atbalstītu izmaiņas likumā, lai par Georga lentīšu dalīšanu varētu atņemt sabiedriskā labuma statusu. Tomēr visi uzrunātie politiķi, ieskaitot tos, kas šādu ierobežojumu vārdos atbalsta, paši nepauž gatavību iesniegt un virzīt attiecīgas likuma izmaiņas, norādot, ka šādiem grozījumiem ir nepieciešams spēcīgs juridiskais pamatojums, ko varētu sagatavot kāda no atbildīgajām Saeimas komisijām vai ministrijām.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Ienāc ar sociālo tīklu profilu vai ievadi savu vārdu

Esi pieklājīgs savos izteicienos. Viedokli argumentē. Raksti tikai tādu komentāru, kas pauž tavu viedokli vai ir noderīgs citiem portāla lietotājiem. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem komentēšanas iespēja liegta.

Lasi vēl