Gatavo nākamo vakcinācijas komunikācijas vilni ar uzsvaru uz konkrētām mērķa grupām

1 komentārs
Gatavo nākamo vakcinācijas komunikācijas vilni ar uzsvaru uz konkrētām mērķa grupām
PN/SCANPIX

Tuvākajos divos mēnešos uzsvars tiks likts uz sabiedrības, it īpaši konkrētu mērķgrupu, iedrošināšanu, skaidri komunicējot šo vakcinācijas pret Covid-19 sasaisti ar konkrētām darbībām, piemēram, piekļuvi dažādiem pakalpojumiem, valdības sēdē pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Jau šobrīd tiekot organizēti dažādi sadarbības pasākumi ar medijiem, turklāt paredzēts arī veicināt tiešo uzrunāšanu gan caur darbavietām, gan viedokļu līderiem, gan ar personisku apzvanīšanu. Vienlaikus tiks strādāts pie nevalstisko organizāciju iesaistes.

“Mēs gatavojam nākamo komunikācijas vilni, nacionāla mēroga integrētu kampaņu, par vakcinācijas tēmu. Tā otrajā jūlija nedēļā varētu jau būt redzama visiem. Paralēli strādājam pie reģionālajām kampaņām ar pašvaldībām, un mums arī ir jānodrošina šī vakcinācijas komunikācija vides reklāmā,” skaidroja Pavļuts, papildinot, ka tiks strādāts arī pie izzinošas informācijas sniegšanas ar dažādiem pielikumiem, kā arī interneta un sociālo mediju iesaistes.

Vienlaikus, pēc Pavļuta sacītā, kopā ar citām ministrijām būtu jāizstrādā konkrēti priekšlikumi pa nozarēm. “Savukārt šobrīd šo vasaras posumu mums jāizmanto, lai sagatavotu septembrī, oktobrī vai varbūt pat ātrāk finanšu un materiālo stimulu piedāvājumus, kurus kopā ar citām ministrijām būtu jāizstrādā,” skaidroja politiķis.

Prioritāro grupu vidū ir seniori, izglītības nozares darbinieki, sociālās aprūpes centru darbinieki un iemītnieki, kā arī veselības aprūpes darbinieki. “Ļoti rūpīgi ar veselības nozari ir jāstrādā pie informētības līmeņa, jo nereti tieši veselības nozarē strādājošie, kuru viedoklī cilvēki ieklausās, pauž skeptisku viedokli par vakcināciju vai rosina paziņas un draugus pagaidīt,” atklāja ministrs.

Tāpat prioritārajās grupās ir Latgales un krievvalodīgie iedzīvotāji, kā arī iedzīvotāji ar pamata un vidējo izglītību un ienākumiem zem valstī vidējā.

Kā valdības sēdē skaidroja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāve Ilze Skuja, ir parādījusies tendence, ka cilvēki atliek vakcinēšanos, jo ir dzirdējuši par to, ka, iespējams, būs materiālā kompensācija. Tādēļ viņa uzsvēra, ka materiālo stimulēšanu vakcinācijas tempa paaugstināšanai nedrīkst atlikt. Pacienti esot dzirdējuši, ka būs kompensācija, un saka, ka pagaidīs, līdz par vakcinēšanu maksās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka divu nedēļu laikā valdībai esot jātiek skaidrībā ar to kas šajā jomā tiks darīts un kā tiks panākts, lai vasaras mēnešos vakcinācijas temps nesamazinātos.

“Mums jāpanāk, ka cilvēki neatliek vakcināciju un izmantot izdevību izvairīties no skolu slēgšanas un jaunu ierobežojumu ieviešanas,” teica Kariņš. Viņš uzsvēra, ka tā brīvība, kas sāk parādīties, ir daļēji iluzora, jo ja cilvēki nevakcinēsies, tad nonāksim turpat, kur nonācām pagājušajā rudenī, kad strauji pieauga saslimšana ar Covid-19.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uzsvēra, ka pedagogu lokā turpina kristies jauno vakcinēto pret Covid-19 gadījumu skaits. Ministre iebilda Pavļuta sacītajam, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mudina uz obligāto vakcināciju, jo tā neesot.

Viņa skaidroja, ka IZM nāks talkā ar skaidrojošiem semināriem, kuros pedagogiem ģimenes ārsti atbildēs neskaidros jautājumus par vakcināciju pret Covid-19. Ministre atzīmēja, ka pedagogi, kuri šaubās, grib izglītoties par vakcinācijas ieguvumiem, lai būtu pārliecināts. Tāpat, viņas ieskatā, ar reklāmām un plakātiem būs par maz, lai motivētu iedzīvotājus doties vakcinēties.

Savukārt par finansiāliem motivācijas līdzekļiem Muižniece bija skeptiska, norādot, ka izglītības nozarē tas varētu nestrādāt, jo to varētu uztvert kā uzpirkšanu.

1 komentārs