Gatavo likumu valsts finansējuma atņemšanai, ja partija izirst

12 komentāri

Valsts prezidents apņēmies sagatavot likumprojektu, lai valsts finansējumu politiskajām partijām varētu samazināt gadījumā, ja kāda no tām lielākā vai mazākā mērā sabrūk – uz to Valsts prezidentu Egilu Levitu pamudinājis neveiksmīgais “KPV LV” piemērs, taču jaunais risinājums attiektos tikai uz nākamo Saeimu, vēsta TV3 Ziņas.

Prezidents Saeimā iesniegs likumprojektu, lai varētu samazināt valsts finansējumu politiskajam spēkam, ja tas pēc būtības jau ir iziris.

Saeima daudzkārtīgi palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām lēma aizpērn rudenī. Par spīti lielai kritikai, ka deputāti šos labumus attiecina uzreiz uz savu, 13. Saeimas sasaukumu.

Valsts finansējuma apmēru piesaistīja politisko organizāciju sniegumam vēlēšanām.

Saeima jaunajā likumā gan neparedzēja mehānismu, kā varētu samazināt dāsno valsts finansējumu kādam politiskajam spēkam, ja tas kopš vēlēšanām pēc būtības jau iziris.

Vienu šādu piemēru šajā Saeimā arī redzējām. Partiju “KPV LV”, kas tagad jau pārsaukta un nes “Par cilvēcīgu Latviju” vārdu. Tā Saeimā ienaca ar 16 deputāta mandātiem un attiecīgi saņem otro lielāko finansējumu – vairāk nekā 600 000 eiro ik gadu. Dažādi iekšējī cīniņi un personīgi konflikti rezultējušies, ka tagad “KPV LV” frakcijai Saeimā atlikuši vien seši deputāti. Uz mirkli pat bija minimālais pieļaujamais skaits – pieci.

Redzot, kas viena sasaukuma laikā var notikt ar politisko organizāciju, Valsts prezidents Egils Levits apņēmies septembrī iesniegt Saeimā likuma grozījumus, lai precizāk atrunātu izsekojamību nodokļu maksātāju naudas tērēšanai un mehānismu, kas valsts finansējuma apmēru arī varētu samazināt, ja kāda partija piedzīvo lielāku vai mazāk sabrukumu.

Jānis Pleps, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos

“Šeit ir nepieciešams noregulējums, kas reaģētu uz šo situāciju. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka šādos apstākļos tā partija, kas ir šodien, nav tā, kas bija tajās vēlēšanās. Ir redzamas funkcionēšanas problēmas, kas arī rada jautājumus par finansējuma izlietojumu.”

Juridiski tehniskais risinājums vēl nav skaidrs. Iespējams, finansējumu varētu sasaistīt ar deputātu skaitu frakcijā, taču tas atteiktos uz nākamo Saemas sasaukumu, nevis šo. Attiecīgi, “Par cilvēcīgu Latviju” finansējumu šis likumprojekts tātad “neapdraudēs”.

Sākotnējo valsts finansējuma likumprojektu sagatavoja “Jaunās konservatīvās partija” (JKP) pārraudzītā Tieslietu ministrija. JKP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks pagaidām ir piesardzīgs, kā šo ideju ieviest dzīvē.
Krišjānis Feldmans, JKP frakcijas priekšsēdētāja biedrs

“Te ir ļoti svarīgi, lai notiktu juridiskas debates. Tas ir labi, ka prezidents, kura inciatīva bija demokrātisko procesu šādā veidā stiprināt, arī nāk ar priekšlikumiem, kā to uzlabot.”

Atbalstoši par šo Levita ideju runā Ministru prezidents.

preses konference – 27:14-27:23 Šis likums, manuprāt, ir pilnveidojams. Ar piebildi, ka tam būtu jāstājas spēkā līdz ar nākamo ievēlēto Saeimu.

Premjers pauda – tas tādēļ, lai neuzskatītu, ka likums grozīts vienai politiskajai organizācijai. Tomēr sanāktu gan interesanti – lielo naudu 13. Saeima būtu attiecnājusi pati uz sevi, bet iespējas finansējumu atņemt – uz nākamo sasaukumu.

12 komentāri