“Garu zāles nespēja salauzt!” Kā padomju psihiatrija un čeka apkaroja disidentus?

8 komentāri
“Garu zāles nespēja salauzt!” Kā padomju psihiatrija un čeka apkaroja disidentus?
KASPARS KRAFTS, F64

Čekas maisos atrodami vairāku, ar Latvijas psihiatriju saistītu cilvēku vārdi. Tieši psihiatrija bija viens no spēcīgākajiem un nežēlīgākajiem ieročiem, kā cīnīties ar disidentiem. Vismaz 100 Latvijas iedzīvotāju padomju laikā tika iesprostoti trakonamos un bija spiesti lietot nomierinošus medikamentus, jo padomju vara viņu vēlmi – Latvijai atgūt brīvību – uzskatīja par psihisku slimību. 

Vēsturnieks Uldis Krēsliņš ir izpētījis padomju represīvo darbību. Pēc Staļina nāves, kad režīmam nevēlamos brīvdomātājus vairs tik naski nesūtīja uz Sibīriju, Hruščovs padomju medicīnai lika pievērsties režīma pretinieku prātu ārstēšanai. Ģedertu Melngaili trakonamā iespundēja, jo viņš telefoniski bija sazinājies ar radiem ārzemēs, un stāstījis par notiekošo PSRS. Slimnīcā viņu sita un sazāļoja.

“Viņam tiešām ir smagas sekas. Zāles atstāja ietekmi, viņam ir ar kājām problēmas. Garu šīs zāles nespēja salauzt. Varbūt uz to brīdi viņš kļūst pasīvs, miegains. Fiziskā ziņā neapšaubāmi,” stāsta vēsturnieks.

“Čekas maisos” atrodams LPSRS slavenākā psihiatra Oļģerta Kiršentāla vārds. Segvārds – Teodors, savervēts 1957. gadā, tikko pēc atgriešanās no izsūtījuma. Viņa liktenis ir spiegu romāna cienīgs. Karojis vācu pusē, komunistu notiesāts, no Sibīrijas atgriezās, un kļuva par vienu no vadošajiem Latvijas psihiatriem.

“Neapšaubāmi, viņš tika savervēts. Tad, kad viņu notiesāja, 1946. piesprieda 25 gadus. Tiešām, uz tā fona, ka viņš bija bijušais vācu diversantu grupas vadītājs, viņa karjera neatstāj šaubas, ka viņš bija savervēts un sadarbojās ar VDK,” norāda vēsturnieks.

Vai Kiršentāls atbildīgs par cilvēku sazāļošanu, likteņu laušanu? Nav pierādāmas informācijas. Zināms, ka ar Kiršentāla viltībām izdevās atmaskot sērijveida slepkavu Staņislavu Rogaļovu, kurš nogalināja vismaz desmit sievietes. Kiršentāls solīja atzīt viņu par nepieskaitāmu, ja maniaks atzīsies. Kad liecības bija savāktas, Roguļovu notiesāja un nošāva.

Padomju laika psihiatri – režīma upuri vai naski pakalpiņi? Nozīmēt zāļošanas kursu disidentam: tas bija bargs sods vai mēģinājums pasargāt? Ļoti grūti jautājumi. Bieži vien psihoneiroloģiskajās slimnīcās turēja par biedu pārējiem, bet krietni īsāku laiku, nekā izsūtījumā. Disidents Iļja Ripss mēģināja sadedzināties pie Brīvības pieminekļa. Divus gadus pavadīja Rīgas Psihiatriskajā slimnīcā, turpināja matemātikas studijas no draugu un vecāku sagādātajām grāmatām, un pēc tam veiksmīgi emigrēja uz Izraēlu.

“Psihiatriem ir bieži “iekšējā dieva” apziņa. Ka viņi glābj. Jautājums ir, vai viņi tiešām var droši apgalvot, ka viņi dara to labāko, kas iespējams?” vaicā Krēsliņš.

Padomju psihiatrijai bija divas sejas. Un tikai tagad tiek runāts par neglīto. Nozarei priekšā pašlustrācija, kurai agri vai vēlu jānotiek, uzskata vēsturnieks.