Gaiziņkalna virsotnes dāvinājums valstij – joprojām strupceļā

5 komentāri

Valsts svētku dienā ir vietā parunāt arī par kādu īpašu dāvanu Latvijai, kuru valsts varētu iegūt, taču pagaidām to nav izdarījusi. Runa ir par Gaiziņkalna virsotni, ko tās esošie īpašnieki, trimdas latvieši, būtu ar mieru uzdāvināt valstij. Taču šim dāvinājumam līdzi nāktu virkne saistību. Valdības juristi par tām stipri bažīgi.

Lai arī virsotne tiktu atdota par baltu velti, taču valsts baidās uzņemties pavadošās saistības. Tās mērāmas vairākos miljonos eiro.

Pirms četriem gadiem sāktās sarunas par Gaiziņkalna virsotnes dāvināšanu Latvijas valstij joprojām ir strupceļā. Valsts puse, ko pārstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), par nesamērīgi lielām turpina uzskatīt dāvinājumam līdzi uzliktās saistības. Gaiziņkalna virsotnes mantinieki, ASV dzīvojošie trimdas latvieši, līgumā noteiktu, ka valsts finansē skatu torņa būvniecību, Tālavas taurētāja skulptūras un saules pulksteņa izveidi. Valstij nāktos kompensēt arī slēpošanas trases pacēlāja demontāžu. Ar atzinumu par situāciju iesaistījās Finanšu ministrija.

“Mēs secinājām to, ka šo prasību izpildei būtu nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 8,4 miljonu eiro apmērā. Mums bažas radīja nekustamā īpašuma pārņemšanas samērīgums pret dāvinājuma uzlikumiem,” norāda Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Aleksis Jarockis.

Tieslietu ministrijai radās bažas – kas notiktu tad, ja valsts par vairākiem miljoniem eiro uzceltu skatu torni, bet nespētu izkontrolēt, lai Gaiziņa virsotnē skanētu mūzika tikai latviešu valodā, arī šāda ir viena no prasībām, ko virsotnes dāvinātāji vēlas uzlikt par pienākumu.

“Ja kādu no prasībām valsts nevarēs izpildīt, dāvinātājs varētu celt prasību par uzlikuma izpildīšanu, vai arī prasīt dāvinātā zemesgabala atdošanu. Var iestāties risks, ka valsts ieguldītie līdzekļi dāvinājuma izpildē tiks zaudēti, ja dāvinātāji prasīs atdot dāvināto zemesgabalu. Šāda pati iespēja pastāv, ja valsts izpildītu tikai daļu no paredzētajiem pienākumiem,” norādīts Tieslietu ministrijas atzinumā par Gaiziņkalna virsotnes atdalīšanu un dāvināšanu valstij.

Atbildīgā VARAM pēdējo reizi pirms gada centusies panākt, lai Gaiziņkalna virsotnes mantinieki mīkstina dāvinājumam līdzi uzliktās prasības.

“Mēs joprojām esam atvērti sarunām par nosacījumiem, jo īpašniece vēlas to dāvināt ar virkni apgrūtinājumu. Pie tā arī šīs sarunas ir apstājušās, pie šiem nosacījumiem. Tās prasības ir bijušas daudzas un dažādas, gan saistībā ar infrastruktūras objektu izbūvi, gan ne tik materiālām lietām, un prasības laika gaitā ir mainījušās,” skaidro  VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Šobrīd Gaiziņkalna apkārtni ikdienā uztur Madonas novada pašvaldība – kopj pastaigu taku, reizi mēnesī pļauj zāli un izved atkritumus, reizi nedēļā sakopj tualeti. Gadā tas izmaksā 5 000 eiro. Par pašvaldības budžeta līdzekļiem uzlikti soliņi, lapene un virsotnē uzsliets karoga masts. Madonas novada domē neizprot, kāpēc valsts tik ilgi vilcinās ar dāvinājuma pieņemšanu, jo daļu no pavadošajām prasībām varētu finansēt no Eiropas struktūrfondiem un, iespējams, Covid-19 finansējuma ekonomikas atveseļošanai.

Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS) norāda: “Tajā brīdī startēt ar Gaiziņkalna torni, asfaltētu ceļu uz šo virsotni, stāvlaukumu, kafejnīcu – tam visam paveras iespējas, ko nevar izdarīt uz privātas zemes. Tur pilnīgi citas iespējas paveras, līdzko ir tās īpašuma tiesības.”

Gaiziņa virsotnes dāvinātāji ir mazbērni Jēkabam Gaiziņam, kurš kalnu savā īpašumā ieguva līdz ar Latvijas neatkarības iegūšanu 1918. gadā. Pirms miršanas Jēkabs Gaiziņš lūdzis apsolīt, ka kalns tiks nosargāts latviešiem un būs Latvijas īpašums. Pēdējo gadu laikā šo 0,7 hektāru nelielo virsotni par vairākiem miljoniem vēlējies iegādāties kāds Krievijas miljonārs. Piedāvājums noraidīts. Mantinieki gaida, kad Latvijas valsts pieņems dāvinājumu.