3 komentāri

Gaiziņkalna virsotne Latvijas valsts īpašumā varētu nonākt tuvāko sešu mēnešu laikā, – prognozē Reģionālajā attīstības ministrijā. ASV dzīvojošā trimdas latviešu ģimene, Jēkaba Gaiziņa mazbērni, pēdējo nedēļu laikā ir vienojušies dot pilnvarojumu Latvijai sākt kārtot Gaiziņa virsotnes juridisko pusi. Lai arī kalna īpašniekiem krievu biznesmeņi solījuši vairākus miljonus vērto virsotni nopirkt, tomēr ģimene lēmusi to dāvināt Latvijai pretī neprasto ne eiro centa.

Nu jau būs pagājis gandrīz gads, kopš Amerikas latviete Inese Apele izteica vēlmi savu ģimenes īpašumu, Latvijas augstāko – Gaiziņkalna virsotni dāvināt Latvijai. Tā būtu kā grandioza dāvana valsts simtgadē. Taču šajā laikā progress – praktiski nekāds. Izrādās, ir daudz un dažādu juridisko šķēršļu. Viens no tiem – ja vēlies kaut ko dāvināt valstij, tad pašam dāvinātājam ir jāsedz visas ar to saistītās izmaksas, un tās ir visai iespaidīgas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ir nepieciešami ap 10 000 eiro, lai valstij dāvināmo vienu hektāru Gaiziņa virsotnes nomērītu, nodalītu no īpašnieces pārējiem 43 hektāriem kalna nogāzē un ierakstītu Zemesgrāmatā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā sola – tā kā šis dāvinājums ir ļoti nozīmīgs Latvijai, tikšot veikts izņēmums no ierastās kārtības un tomēr rasts risinājums.

“Tur no valsts nepieciešami līdzekļi šai nodalīšanai. Valdībai tas jāakceptē. Ja valdības akcepts ir šo līdzekļu tērēšanai, tad tālāk veiksim mērījumus, nodalīsim, un tad jau runāsim par dāvinājuma līgumu,” teic VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Ministrijā taisnojas – līdz šim no valsts puses neesot notikusi apzināta bezdarbība. Sarežģījumi radušies, jo Gaiziņa virsotnes dāvinātāja ikdienā dzīvo ASV, bet daudz juridisko formalitāšu jākārto klātienē Latvijā. Taču visdrīzākajā laikā sākšoties straujāka lietas virzība no valsts puses.

“Īpašumu var nodalīt īpašnieks vai viņa pilnvarotais pārstāvis. Īpašniece nevēlējās to darīt pati, viņa grib to uzticēt valstij, bet, lai uzticētu valstij, ir nepieciešamas pilnvaras. Pilnvaras mēs saņēmām tikai augusta beigās, un tad attiecīgi mums ir tiesības uzsākt faktiskās darbības, lai šo īpašumu uzmērītu un nodalītu no kopīgā īpašuma,” norāda Muciņš.

Inese Apele savus dzimtas īpašumu – Gaiziņa virsotni – dāvina valstij ar papildus nosacījumiem. Valstij obligāti ir jāfinansē skatu torņa uzbūvēšana, vajag uzsliet 20 metru augstu mastu ar lielizmēra valsts karogu un izvietot Tālavas taurētāja skulptūru.

Izmaksas varētu būt šādas: tornis ap diviem miljoniem, ja ar litu, tad būs arī trīs. Tālavas taurētājs – vairāki desmiti tūkstošu, savukārt masts – 20-30 tūkstoši.

Dabas aizsardzības pārvaldē, kas būtu vēlāk atbildīga par dāvinājuma apsaimniekošanu, vērtē – līdz Latvijas simtgades svinībām to visu kopā diemžēl, visticamāk, nevarēšot paspēt. Taču skatu torņa skiču idejas jau ir vairākas, jo iepriekš jau ticis rīkots konkurss.

“Pārvaldes pašu budžetā nekad tādu līdzekļu nav un nevar būt. Mēs ļoti ceram un ticam, ka mūsu ministrs Gerhards varētu atrast šos līdzekļus, lai vismaz sāktu kaut ko darīt – būtu karoga masts,” teic Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks.

“Valsts pieņems dāvinājumu uz tiem noteikumiem, kādiem valsts piekritīs, bet, ja šie noteikumi būs finansiāli ietilpīgi, valstij būs jāatrod līdzekļi, lai tos izpildītu,” skaidro VARAM valsts sekretārs. Gaiziņkalna apmeklētāji ļoti nepacietīgi gaida brīdi, kad te sliesies jauns skatu tornis.

Madonas novada domei, kuras teritorijā atrodas Gaiziņkalns, nebūtu naudas tieši iesaistīties skatu torņa un karoga masta būvēšanas finansēšanā, taču varētu apsvērt iespēju izbūvēt, piemēram, ceļus un taciņas.

“Varam runāt par pārējo infrastruktūru, kas atrodas ap kalnu – un ko pašvaldība var darīt, tās ir citas lietas, bet tornis – nebūs pašvaldības tiešā kompetence,” min Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.

Gaiziņa virsotnes dāvinātāji ir mazbērni Jēkabam Gaiziņam, kurš kalnu savā īpašumā ieguva līdz ar Latvijas neatkarības iegūšanu 1918.gadā. Pirms miršanas Jēkabs Gaiziņš lūdzis apsolīt, ka kalns tiks nosargāts latviešiem un būs Latvijas īpašums. Jāpiebilst, ka ASV trimdas latviešu ģimenes izjutusi spiedienu no krievu miljonāriem virsotni pārdot.

“Viens no tiem cilvēkiem man piedāvāja divus miljonus. Mēģina sazināties ar manu brāli Amerikā, jo netiek galā ar mani, tāpēc es arī gribu nodrošināties, ka neviens nenāks. Tas ir bīstami atņemt, jo tas jau nav vienkāršs zemes gabals,” stāsta Inese Apele.

Amerikas latviešu ģimene vēlas dāvināt Gaiziņa virsotni Latvijai ar vienu ļoti stingru nosacījumu – šī virsotne nekad netiks iznomāta un nekad netiks pārdota kādam citam privātīpašumā.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā 2

Klāt ”Zelta kruīza: Rīga-Stokholma” nākamā epizode, kurā ”Tallink” kuģa ”Romantika” jaunais kruīza vadītājs Renārs Zeltiņš nonāk Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šī ir pirmā Zeltiņa viesošanās gan Stokholmā, gan Zviedrijā vispār. Viss ir nevainojami – laiciņš saulains, pilsēta skaista, ko redzēt daudz. Stokholmā laiks paiet tik ātri, ka drīz vien jāsteidzas atpakaļ uz kuģi.

Lasi vēl