Gaiziņkalna augstumu sola precizēt, tiek prognozēts, ka kalns “paaugsies”

Komentāri

Cik augsts ir Gaiziņkalns? Par to pašlaik nav nekādas skaidrības ne kartogrāfiem, ne ģeodēzistiem. Vadoties pēc vairākiem kritērijiem un mērījumiem, Latvijas augstākā punkta aukstumu sola precizēt uzreiz pēc valsts svētkiem.

Pašlaik ģeodēzisti precizē Gaiziņkalna augstumu. Tiek prognozēts, ka tas varētu tikt palielināts vismaz par 10 centimetriem. Taču realitātē kalns nav kļuvis augstāks – iemesls pārrēķinam saistīts ar to, ka Latvija pirms diviem gadiem pārgājusi uz Eiropas augstumu mērīšanas sistēmu, kuras sākumpunkts atrodas nevis Kronštatē, kā mērīja padomju laikos, bet Amsterdamā, kur jūras līmenis ir zemāks.

Speciālistiem gan līdz galam nav skaidrs, kurš no trim Gaiziņkalna pauguriem ir visaugstākais. To var noteikt ar globālas pozicionēšanas sistēmas palīdzību. Speciālas antenas uztver signālus no satelītiem, un tad notiek virsotņu pozicionēšana.

Ģeodēzists Viesturs Sproģis stāsta, ka ir ļoti svarīgi, lai satelīti no objekta izkārtojas uz visām debess pusēm. Viņš saka: “Ja satelīti izkārtojas vienā pusē, tad mēs varam spriest, ka attiecīgi tie dati tiks vilkti uz vienu pusi”.

Bet tas vēl nav viss. Tuvākajā laikā kartogrāfiem un ģeodēzistiem kopīgi ir jāpieņem izšķirīgs lēmums par to, vai ar zāli apaugušie būvgruži ir daļa no kalna vai nē. To augstums ir ap 40 centimetri.

Pašreizējie akadēmiskie dati liecina: Gaiziņkalns ir 311 metrus un 49,5 centimetrus augsts. Savukārt jauns kalna augstumu ģeodēzisti sola paziņot 21 vai 22 novembrī, kad būs pieejami visi precizēti dati.

Savukārt pēc 2-3 gadiem tiks pilnībā atjaunināts visas Latvijas reljefs. To skenē no lidmašīnām.

Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas nodaļas vadītājs Ivars Liepiņš:

Lidmašīna lido, sūta elektromagnētiskos signālus, saņem atpakaļ, izsecina attālumu un no tā var izsecināt daudzas lietas – tur koku sugas kādas ir, kur ir ūdens, kur ir purvs, piesārņojums – nu, vis kaut ko tur var dabūt ārā.

Ģeodēziskie mērījumi tiek veikti nepārtraukti. Jo Latvijas teritorijā zemes mantija nepārtraukti kustas. Tas esot saistīts ar ledājiem.

Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas nodaļas vadītājs Ivars Liepiņš:

Mēs varam iedomāties bumbu, kura ir piepildīta ar želeju, ja jūs viņā iespiežat ledāju, tad kad nokūst vienkārši viņš iztaisnojās uz augšu. Šis process notiek Skandināvijā un Baltijas valstīs. Skandināvijā tas ir centimetrs gadā, Latvijā ir aptuveni milimetrs gadā. Nosacīti Kolka iet uz augšu, un Indra – tas gals Daugavpils, tā kā iet uz leju.

Cilvēku dzīvi šādas izmaiņas neiespaido. Tomēr tās ir svarīgas, piemēram, atjaunojot kartes. Latvijas koordināšu sistēmas sākumpunkts atrodas Rīgā, Botāniskajā dārzā. Vēl trīs zīmes nostiprinātas Kangaros, Arājā un Indrā. Bet Gaiziņkalnā tika atrasta cariskās Krievijas militāro ģeodēzistu 1904. gadā ievietota krusta zīme, kura nu tagad ir vienkārši vēsturiska liecība.

Lasi vēl