Gada laikā viens Latvijas iedzīvotājs atkritumos izmet vismaz 100 kilogramus pārtikas

0 Komentāru

Atkritumu apsaimniekotāji aplēsuši, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs gada laikā atkritumos izmet vismaz simts kilogramus pārtikas, bet vēlāk neapēsto pārtikas produktu iegādē ik gadu viena mājsaimniecība izšķērdē ap 500 eiro, vēsta TV3 Ziņas.

Statistika liecina, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs gada laikā atkritumos izmet vismaz 100 kilogramus pārtikas produktu. Izplatītākais iemesls – iedzīvotāji gluži nopērk pārāk daudz liekā.

Guntars Levics, atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” valdes loceklis

“Ja mēs mazāk pirksim nevajadzīgo un mazāk metīsim ārā, būs mazāki rēķini par atkritumu izvešanu, tas ir viens. Otrkārt, mums nebūs jādomā, kur tad mēs vienā vai otrā Latvijas reģionā vērsim jaunu atkritumu poligonu vaļā, jo neviens negrib attapties, ka viņam pie mājām kilometra attālumā atver atkritumu poligonu.”

Atbildīgas iestādes aprēķinājušas, ka gada laikā viena mājsaimniecība, izmetot pāri palikušo vai sabojājušos pārtiku, zaudē ap 500 eiro. Visbiežāk atkritumos nonāk ogas, dārzeņi un sakņaugi, kā arī piena produkti. Izšķērdīgākie šajā jomā esot pilsētnieki, iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem, kā arī jaunieši.

Arnis Kaktiņš, pētījumu centra “SKDS” direktors

“Te ir diezgan cieta sakarība redzama ar vecumu. Respektīvi, gados jaunākie saka, – ļoti bieži. Ja tā lieta nav pirmā svaiguma, tad tās vieta ir miskastē. Tie, kas ir vecāki, padzīvojuši, tie tomēr mazlietiņ prātīgāk, cieņpilnāk attiecas pret pārtiku.”

Gandrīz piektdaļa cilvēku atzīst, ka pārtiku nākas izmest tāpēc, ka tā sabojājusies nepareizas uzglabāšanas dēļ. Tikpat daudzi nemaz nezinot, kas īsti ir bioloģiskie atkritumi. Taču gandrīz pusei iedzīvotāju pārtika nonāk miskastē tādēļ, ka gluži vienkārši ir pagatavots vairāk nekā reāli var apēst. Ēdienu pazinēji pauž – vienīgā izeja ir apdomīgāk sastādīt iepirkumu sarakstu un piedomāt pie paradumu maiņas.

Renārs Purmalis, pavārs

“Pavisam vienkārši piemēri – maizi drīkst saldēt un ņemt pa šķēlei ārā, viņa būs kā svaigi cepta principā. Tu drīksti uzvārīt lielāku katlu, saliet pa porcijām un atdzesēt, un katru rītu vilkt pa vienai kastītei ārā, ko tu uzsildīsi.”

Speciālisti iesaka pārtiku ne tikai saldēt, bet arī nebaidīties eksperimentēt ar ēdiena pārpalikumiem, kas vēl nav sabojājušies. Piemēram, kādus sažuvušus produktus var sablendēt biezzupā, bet zaļumus pārvērst pesto mērcē.

0 Komentāru