Gadā ģimenēs piekauj 700 sievietes; varmāku skaits aug

2 komentāri

Valsts policija šogad saņēmusi 700 pieprasījumus varmākas nošķirt no ģimenēm. Un reģistrēto vardarbības gadījumu skaits ģimenēs katru gadu pieaug.

Bieži vien upuri neapzinās, cik nopietni šajos gadījumos var būt draudi viņu veselībai un dzīvībai. Tādēļ nevalstiskās organizācijas (NVO) pauž cerību, ka nākotnē tiks veiktas izmaiņas likumos, kas ļautu varmākas nošķirt no ģimenēm arī bez pašu upuru piekrišanas.

Policijas priekšnieks Ints Ķuzis secina, ka Latvijā joprojām ir ļoti augsta tolerance pret vardarbību ģimenē un pret sievieti, uzskatot, ka roku palaišana ir normāla un pieņemama rīcība.

Ķuzis atstāstīja gadījumu, kad varmāka tika nošķirts no ģimenes, taču nošķiršanas laikā rupji pārkāpa noteiktos ierobežojumus, par ko uzsāka kriminālprocesu. Varmāku apcietināja uz laiku, taču tas radīja vēl dramatiskāku situāciju.

Ints Ķuzis
Valsts policijas priekšnieks

Viņš tika atbrīvots, turpināja darbību un nonāca līdz slepkavības mēģinājumam. Paldies Dievam, viss beidzās pozitīvi, bet tas liecina par milzīgo naidu, vardarbības izpausmi, kas noved pie viskardinālākā risinājuma.

Resursu centrs “Marta” atgādina, ka no 2015. gada varmākām ir pieejamas valsts apmaksātas rehabilitācijas programmas, tās ir brīvprātīgas. Sievietes, kas vēl tikai domā, vai ziņot par agresijas gadījumiem ģimenē, aicinātas aizpildīt testu. Iespējams, tas atvērs acis un ļaus saprast patieso situāciju.

“Šajā riska izvērtēšanas anketā ir vairāki sarkanie karodziņi, kas palīdz saprast – jāveic nošķiršana. Sieviete minēta, ka tiek žņaugta, ka tiek vajāta, ka viņa tiek izolēta. Tie ir rādītāji, ka kādu dienu viņa var tikt nogalināta,” akcentē sieviešu resursu centra “Marta” direktore Iluta Lāce.

Speciāliste cer, ka nākotnē tiks rosinātas izmaiņas normatīvajos aktos, kas atļautu varmākas nošķirt no ģimenēm bez viņu piekrišanas. Ļoti bieži cietušie atrodas vardarbības varā un nespēj šo lēmumu pieņemt.

2 komentāri