FOTO, VIDEO: Īles bunkura stāsts – viena no Latvijas pēckara asiņainākajām traģēdijām

1 komentārs
FOTO, VIDEO: Īles bunkura stāsts – viena no Latvijas pēckara asiņainākajām traģēdijām
LETA

Īles bunkura stāsts ir viena no pēckara Latvijas asiņainākajām traģēdijām – pateicoties nodevībai, padomju varai izdevās atklāt lielāko pretošanās kustības centru un apslāpēt pēdējo Latvijas neatkarības cerību.

Īlē pie bunkura, kur padomju laikos bija patvērušies vairāki desmiti nacionālo partizānu, šodien atklāts piemineklis cīņās kritušajiem un čekistu sagūstītajiem Latvijas patriotiem.

Īles bunkura kauja notika četrus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām un iezīmēja aktīvās pretošanās kustības norietu.

Īles bunkura ieņemšanu, kad septiņi simti čekistu un viņu līdzskrējēju uzbruka dažiem desmitiem latviešu un lietuviešu partizānu, piemin jau desmit gadus.

Liktenīgās kaujas dienā pavasarī pie bunkura jaunsargi un karavīri piedalās cīņas rekonstrukcijā, bet ar uzrunām uzstājas politiķi, kareivji un partizāni. Viena no viņiem ir Biruta Rodoviča, kura, būdama vēl jauna meitene, palīdzēja partizāniem, nesa viņiem ēdienu un ziņas par to, kas notiek apkārt. Birutas lielākais sapnis visus šos gadus bija – lai šajā vietā slietos piemineklis pretošanās kustības dalībniekiem.

Īles bunkurs partizānu skaita ziņā bija lielākais pretošanās centrs padomju varai visā pēckara Latvijā. Daļa no viņiem nebija pat sasnieguši 18 gadu vecumu.

Čekistiem izdevās savaņģot nodevēju, kurš atklāja bunkura atrašanās vietu, aizsargmīnu skaitu un partizānu paradumus.

Padomju vara uz bunkuru nosūtīja masīvu soda ekspedīciju, un pēc vairākas stundu ilgas kaujas, izdzīvojušajiem partizāniem nācās padoties. Daļu no viņiem nošāva, pārējos nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm Sibīrijā. Pašlaik dzīvs ir tikai viens no viņiem – Modris Zihmanis.

Piemineklī atveidots zobens, kas simbolizē nacionālos partizānus, un vairogs – viņu atbalstītājus. Šodien tas svinīgi atklāts, iesvētīts un aprakts klātesošo atnesto ziedu klēpjos.

Skaties video:

1 komentārs