FOTO: Ķekavas pagastā izraktas vairāk nekā 70 latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas

4 komentāri

Ķekavas pagastā piektdien izraktas vairāk nekā 70 latviešu strēlnieku, kuri krita kaujās 1915. gadā, mirstīgās atliekas.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā apbedījumu vietā gribēja uzstādīt piemiņas zīmi, taču tas tā arī netika izdarīts. Savukārt, padomju okupācijas gados par kritušajiem latviešu strēlniekiem nelikās ne zinis līdz 1970. gadiem, kad sāka būvēt Rīgas HES un bija vajadzīga smilts no tuvējiem pakalniem. Tad tika dota pavēle kritušos strēlniekus pārapbedīt Trušeļu kapos Ķekavas novadā, bet arī tas netika izdarīts. Tagad, 100 gadus pēc krišanas karā, strēlnieki beidzot tiks pie cienīgas kapavietas. Pārapbedīšana notiks Trušeļu kapos Ķevas novadā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

No 1915. gada oktobra latviešu strēlnieki piedalījās kaujās Rīgas frontē pie Smārdes, Slokas, Ķemeriem. 1916. gada oktobrī strēlnieku bataljonus pārformēja par pulkiem un izveidoja divas brigādes ar aptuveni 30 tūkstošiem strēlnieku. Pulki izcīnīja kaujas pie Ķekavas, Nāves salas, Tīreļpurvā pie Ložmetējkalna (Ziemassvētku kaujas) un pie Mazās Juglas.

Foto!

Skaties video!

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl