Komentāri

Trūcīgā statusa noteikšanai kritērijs valstī ir viens, taču kāds ikmēneša ienākumu apmērs ne zemāks kā 128 eiro kvalificē cilvēku par maznodrošinātu, brīvi var izvēlēties pašvaldības. Te amplitūda līdz pat 400 eiro. Un tas nozīmē, – pašvaldības būtiski palielina cilvēku skaitu, kas saņem dažādus naudas pabalstus, materiālo palīdzību un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi līdz 90%.

Maruta Pavasare
LM kontroles departamenta vecākā eksperte

Maznodrošinātā statuss, kur jau ir dzīvokļa pabalsts, ir pabalsts veselības aprūpei, izglītībai.

Latvijas Pašvaldību savienībā skaidro, – pieprasītākā palīdzība ir mājokļa pabalsts, sākot no dzīvokļa piešķiršanas līdz malkas iegādei un ūdens skaitītāju nopirkšanai.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Ilze Rudzīte
LPS padomniece sociālajos jautājumos

Pabalsta apmērs atšķiras, tas nav vienāds visās pašvaldībās, it sevišķi, kur ir centralizētā apkure, un tur uzreiz šo atbalstu sniedz, apmaksājot pakalpojumus – apkure, ūdens, apsaimniekošana.

Pēdējā laikā ļoti būtiski palielinājušies pašvaldību izdevumi tā sauktajām brīvajām iniciatīvām jeb pašvaldību pašu izdomātājiem sociālajiem pabalstiem. Kopējā summa – 14 līdz 16 miljoniem eiro gadā.

Maruta Pavasare
LM kontroles departamenta vecākā eksperte

Piedzimšanas pabalsts, politiski represētājiem, dažādās jubilejās iedzīvotājiem tiek piešķirti pabalsti.

“Brīvpusdienas, dažādi pabalsti veselības aprūpei, zobārstniecībai, un viss cits ir pašvaldību iekšējā politika, kā atbalstīt savus cilvēkus. Bezmaksas transports, seniori var izmantot, kas ir ļoti būtisks atbalsts cilvēkiem,” norāda LPS padomniece sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Ir pašvaldības, kas maksā pabalstus pirmklasniekam un absolventam, tāpat vēl atkarību ārstēšanai, personām, kas tikko iznākušas no cietuma. Labklājības ministrija satraucas, – pašvaldības pārāk vieglprātīgi dala naudu.

Maruta Pavasare
LM kontroles departamenta vecākā eksperte

Ja šie brīvprātīgie pabalsti tiek piešķirti cilvēkiem, vērtējot ienākumus, un tiek piešķirti zemu ienākumu mājsaimniecībām, tad tie, protams, mazinās nabadzību. Ja tie ir statusa pabalsti, pilnīgi nevērtējot ienākumus, tad tos var saņemt arī nosacīti bagāti cilvēki.

Finanšu ministrija, kas uzrauga pašvaldību tēriņus, akcentē – pabalstu izmaksai un sociālo pakalpojumu sniegšanai pašvaldības nevar un nedrīkst ņemt kredītu Valsts kasē un bankās. Sociālās palīdzības sniegšana jāfinansē no nodokļu ieņēmumiem. Finanšu ministre vērtē – daudzas pašvaldības tomēr nebūs spējīgas izpildīt pirms vēlēšanām sasolītos populistiskos labumus sociālajā jomā.

Dana Reizniece Ozola
finanšu ministre, ZZS

Skaidrs, ka jebkurš priekšvēlēšanu process ir vairāksolīšana. Viegli ir solīt tad, kad neesi vēl pašvaldības vadītājs un nezini, ko tas praktiski nozīmē, cik dārgi tas maksā. Visticamāk, pēc tam, kļūstot pilsētas vai novada galvām, tas izpildījums būs daudz piesardzīgāks.

Taču jāatceras, ka mazāk turīgās pašvaldības saņem naudu no izlīdzināšanas fonda un to var izlietot pabalstiem. Tātad bagāto pašvaldību iedzīvotāji ar saviem nodokļiem palīdz uzturēt citu pašvaldību trūcīgos iedzīvotājus.

Video

Lasi vēl