32 komentāri

2018. un 2019. gadā Latviju sagaida vērienīga nodokļu reforma, kuras laikā būtiski samazināsies nodokļu slogs darbaspēkam. Par to liecina lielā slepenībā Finanšu ministrijas un sociālo partneru gatavotā jaunā nodokļu stratēģija, kura nonākusi TV3 Ziņu rīcībā.

Līdz 20% paredzēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, vienlaikus trīskāršojot ar nodokļiem neapliekamo minimumu algām līdz 1350 eiro. Tāpat paredzēts ieviest veselības nodokli, kas būs daļa sociāla nodokļa, atcelt solidaritātes nodokli, piemērot nodokļu atvieglojumus uzņēmumu reinvestētai peļņai un reformēt mikrouzņēmuma nodokli. Pārmaiņas kaismīgi atbalsta uzņēmēju organizācijas, uzsverot, ka bez tām Latviju, beidzoties ES fondu finansējumam, sagaida stagnācija.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Lai arī piedāvājums vēl tiek pieslīpēts, ministrija ar uzņēmēju organizācijām un arodbiedrību konceptuāli vienojusies par būtisku darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu nākamajos divos gados. Vienlaikus paredzēts gan samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no esošajiem 23 līdz 20%, gan būtiski palielināt neapliekamo minimumu – no esošā minimālā sliekšņa 60 eiro līdz 300 eiro.

Edgars Putra, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs:

“Galvenais ieguvums ir valsts konkurētspēja kaut vai Baltijas līmenī. Igaunijā jau šobrīd neapliekamais minimums ir 500 eiro, Lietuva par to aktīvi diskutē un plāno ieviest. Latvijā šobrīd neapliekamais minimums ir no 60 līdz 115 eiro, un mehānisms ir gana sarežģīts. Tāpēc paredzēts to atvieglot.”

Šobrīd ministrija rēķina, vai 300 eiro neapliekamā minimuma slieksni var piemērot algām līdz 1350 eiro mēnesī, vai tomēr saglabās diferencēto minimumu. Taču jau izlemts, ka lielajām algām neapliekamais minimums netiks piemērots. Tāpat paredzēts atteikties no uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa. Lielo algu saņēmējiem būs jāmaksā lielākas sociālās iemaksas. Paredzēts arī līdz 430 eiro palielināt minimālo algu. Darba devēju konfederācijas aprēķini liecina, ka, ieviešot reformu, strādājošam ar vidējo algu valstī ikmēneša ienākumi varētu pieaugt par aptuveni 50 eiro.

Pēteris Leiškalns, LDDK eksperts:

”Ļoti labi, ka beidzot ir šis radikālais pavērsiens, ka tiks mainīts darbaspēka nodokļu modelis, kurš vilka uz ilgstošu nīkuļošanu, un mēs zaudējam konkurētspēju Baltijas reģionā. Lai mēs virzītos uz izaugsmi un saglabātu jaunos cilvēkus, mums šī reforma ir obligāti nepieciešama.”

Būtiskas pārmaiņas tiek gatavotas arī uzņēmumu nodokļu blokā. Ar nodokli paredzēts neaplikt reinvestētu peļņu. Vienlaikus paredzēts palielināt uzņēmuma ienākuma nodokļa kapitāla pieauguma nodokļa likmi līdz 20%, pielīdzinot to iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Reformu kaismīgi atbalsta arī Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kura akcentē, ka šobrīd ir pēdējais brīdis to ieviest.

Jānis Endziņš, LTRK  vadītājs:

Nodokļu politikas piedāvājums, kāds šobrīd tiek izstrādāts, nebūs kosmētisks, bet kardinālas pārmaiņas nesošs. Tur būs vajadzīga [politiķu] drosme. Ja mēs neapstiprināsim šo nodokļu stratēģiju vidējam termiņam, kāda tā šobrīd iezīmējas, 21. gadā mūs sagaida ļoti dziļa krīze, jo beigsies ES fondu finansējums.

Galvenais šķērslis reformas realizācijai var būt pašvaldības. Reformas sākumposmā var būtiski samazināties to ienākumi.

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs:

Visi šie priekšlikumi saistās ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, kurš ir galvenais pašvaldību ieņēmumu avots. Un mums, protams, jādomā, kā mēs nodrošināsim pašvaldību budžetu stabilitāti.

Finanšu ministrija gan sola rast risinājumu, lai vietvarām naudas nekļūst mazāk un reforma tiktu īstenota. Naudas avots varētu būt būtiska akcīzes un azartspēļu nodokļu palielināšana, tāpat tiek cerēts uz ēnu ekonomikas īpatsvara kritumu. Mainīts tiks arī mikrouzņēmuma nodoklis, samazinot to pieļaujamo apgrozījumu.

Tāpat varētu tikt ieviests minimālais sociālais maksājums. Ieguvums tiek solīts arī pensionāriem, kuru ienākumu neapliekamais minimums varētu pieaugt līdz 500 eiro. Šādā gadījumā 96% pensiju ar nodokļiem vairs netiku apliktas.

Oficiāli jauna nodokļu stratēģija pirmoreiz tiks prezentēta nākamnedēļ nacionālajā trīs pušu sanāksmē, savukārt gala versija gaidāma aprīlī.

Šobrīd plānotās nodokļu izmaiņas

iedzīvotāju ienākuma nodoklis, šobrīd 23%, pēc reformas 20%

ar nodokļiem neapliekamis minimums strādājošiem, šobrīd 60-115 EUR, pēc refomas 300 EUR algai līdz 1350 EUR; virs 1350 EUR neapliekamo minimumu nepiemēro

ar nodokļiem neapliekamis minimums pensionāriem, šobrīd 235 EUR, pēc reformas 500 EUR

atcelt solidaritātes nodokli lielajām algām, to aizstāt ar lielākām sociālajām iemaksām

reinvestētai peļņai uzņēmumiem 0%

nereinvestētai peļņai un kapitāla pieauguma nodoklis 20%

minimālā alga šobrīd 380 EUR, pēc reformas 430 EUR

mikrouzņēmuma nodoka maksimālā apgrozījuma samazināšana, šobrīd 100 000 EUR, pēc reformas 40 000 EUR

paredzēts pakāpeniski ieviest minimālo sociālo maksājumu

1% no sociālā nodokļa varētu novirzīt, kā veselības sistēmas finansēšanas avotu

strauji paredzēts palielināt akcīzes un azartspēļu nodokļus

TOP komentāri

  • RAREV
  • Kaspars
  • latviete
    +14 +14 0

    latviete

    Un kad ņems vērā pensionāru savāktos 10 000 parakstus par to, lai atceltu nodokļu iekasēšanu NO PENSIJĀM? Vai kauns nav? Vienreiz jau strādājot esam par visu samaksājuši. Padomju laikos pat neiekasēja nodokļus no pensijas!!!!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl