Fitnesa nozare lūgs valdību atcelt aizliegumu grupu sporta nodarbībām

6 komentāri

Latvijas vadošie fitnesa klubi vērsīsies valdībā ar lūgumu pārskatīt lēmumu no sestdienas aizliegt grupu sporta nodarbības iekštelpās. Tiek pausta neizpratne, kā bezkontakta sportošana četru kvadrātmetru zonā katram cilvēkam var būt vairāk bīstama nekā privāta ballīte 30 cilvēkiem bez distances un ar dzeršanu.

Tā kā valstī nav izsludināta ārkārtējā situācija, fitnesa klubi uzskata, – ierobežojumi vienai nozarei nozīmētu valsts pienākumu segt radušos zaudējumus.

Fitnesa klubu pārstāvji apsver iespēju jaunnedēļ sarīkot piketu. Tam aicinātu pievienoties arī klientus, kuriem valdības lēmums aizliedzis sporta grupu nodarbības no šīs sestdienas.

Piketa nebūs, ja valdība reaģēs uz tai rītdien nosūtīto Latvijas 60 fitnesa klubu sagatavoto kopējo prasību. Proti, atcelt aizliegumu bezkontakta grupu nodarbībām, jo tajās cilvēki cits citam nepieskaras, un tās ir kardināli pretējas komandu sporta veidiem.

“Sporta klubos ir labas ventilācijas. Sporta klubi ievēro distanci, ir noteikti tie kvadrātmetri – tas ir izmērīts un pārbaudīts,” norāda Latvijas Fitnesa, veselības veicināšanas nozares asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs.

Savukārt ”MyFitness Latvia” vadītāja Inna Alne saka: “Vidēji katra no mūsu zālēm ir 200 kvadrātmetrus liela, līdz ar to mēs varam atļauties izveidot to drošo telpu katram vingrotājam. Ir salīmēti punktiņi, kur katram jāvingro.”

Arī grupu nodarbībām paredzētais inventārs tiekot dezinficēts pirms un pēc lietošanas.

Epidemiologi ļoti satraucas par it kā šaurajām ģērbtuvēm kā inficēšanās riska telpu, taču lielajos sporta klubos ģērbtuves ir plašas ar iespēju ierobežot izmantojamo skapīšu tuvumu. Fitnesa zālēs pauž neizpratni, kāpēc pieaugušo profesionālo sportu, kur tiešām konstatēti Covid-19 inficēšanās, valdība neierobežo un ļauj visam notikt.

“Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas mūsu klubu apmeklējumi ir bijuši vairāk nekā pusmiljons reižu. Nav bijis neviens gadījums, ka būtu kāds inficētais vai arī ka klubs būtu Covid-19 infekcijas perēklis,” bilst Alne.

Fitnesa asociācijā apgalvo, – tie sporta klubi, kuru pamata nodarbošanās ir tikai grupu nodarbības, varot neizdzīvot, ja šī dīkstāve ilgs vairāk nekā trīs nedēļas. “Viņi jau šobrīd šajā periodā bija uz izdzīvošanas robežas, un viņiem jāturpina maksāt nomaksas, jāturpina maksāt algas, un viņi būs spiesti “aizvērties”,” saka Kuzņecovs.

Ja valdība ierobežojumus fitnesa kubu grupu nodarbībām neatcels, valstij tad no budžeta līdzekļiem būtu pienākums kompensēt sporta klubiem radītos zaudējumus un dīkstāvē iedzīto treneru algas.

“Uz šīm trīs nedēļām mūsu grupu treneru dīkstāves pabalsti varētu izmaksāt vairāk nekā 50 000 eiro. Manuprāt, valdība ir atbildīga gan par šīm algām, gan par apgrozījumu, ko liedz mums,” saka Alne.

Šobrīd vēl nav indikāciju, ka valdība varētu diferencēt grupu sportu un kādam no tā veidiem tomēr ļautu turpināt darbību. Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis iepriekš uzsvēra, – grupu sportā liels inficēšanās risks – te kopā sanāk cilvēki no dažādām vietām ārpus saviem sociālajiem burbuļiem. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) akcentē, – risku rada iekštelpas kā tādas.

“Elpceļu vīrusi pārsvarā izplatās pilienu veidā pa gaisu. Situācijās, kad veidojas augstākas intensitātes izelpa, piemēram, vingrojot un sportojot, elpošanas ceļu pilieni, kas satur vīrusu, izplatās plašāk un intensīvāk apkārtējā vidē,” skaidro SPKC sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Arāja.

Epidemiologu bažas izprot, piemēram, sporta studijā “DCH”, kas grupu treniņus no iekštelpām vedīs ārā.

“No mūsu viedokļa – vienmēr var pielāgoties, vienmēr var atrast risinājumus jebkurā situācijā. Sportosim ārā, individuālie treniņi iekšā. Katrs atradīs iespēju,” saka “DCH Studija” treneris Andris Īviņš.

Veselības ekspertus arī satrauc sociālajos tīklos lasāmais, kā cilvēki plāno apiet ierobežojumus, piemēram, amatierlīmeņa basketbola, futbola vai hokeja spēlēšanu nosaucot par privātu pasākumu aiz slēgtām durvīm.