Komentāri

Vidzemē dzīvojošā Sindija ir vientuļā mamma ar četriem skolas vecuma bērniem – 1., 4., 6. un 7. klase. Ģimene atzīta par trūcīgu, jo ikmēneša ienākumi uz katru nepārsniedz 128 eiro.

Ar alimentu un bērnu pabalstu naudu, jau tā ikdienā knapinoties, ģimene cenšas uzlabot avārijas stāvoklī esošo māju.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šī nedēļa atkal atnesa stresu un pārdzīvojumus – jaunais mācību gads. Būt vientuļai mammai laukos un palaist bērnus skolā esot ļoti grūti. Arī intervijas laikā tiek valdītas asaras.

Trūcīgajai ģimenei pašvaldība atteikusi arī piešķirt vienreizējo skolā palaišanas pabalstu 50 eiro par katru bērnu, jo viņi skolā iet blakus kaimiņu novadā.

Sindija
četru bērnu vientuļā mamma

Pagājušajā gadā iedeva vismaz 20 eiro katram, šogad vispār neko. Reāli tā atbilde bija, ka nepienākas.

Sindija stāsta – katru reizi, kad vēršas sociālajā dienestā pēc palīdzības, viņu pārņem bailes. Iepriekšējo reizi, kad lūgusi pašvaldību kaut nedaudz saremontēt māju, jo ēka ir pašvaldības īpašumā, esot saņēmusi sociālā dienesta draudus par bērnu atņemšanu.

Sindija
četru bērnu vientuļā mamma

Tikai uzbraucieni un apvainojumi, ka man ir jānoņem bērni, ka es nespējot viņus aprūpēt. Es visu spēju, vienīgais tas, ka lūdzu nomainīt logus. Bija atbraukuši no pašvaldības un uzteica, ja jau man tik slikti, tad jāņemot bērni nost. Uz kāda pamata? Par to, ka es cīnos par viņiem, lai viss būtu? Un par to man jānoņem bērni nost?

Lai sociālo dienestu pēc iespējas mazāk apgrūtinātu, šī vientuļā māmiņa pēc palīdzības vēršas “Facebook” labdarības grupā “Palīdzēsim viens otram”.

Un izrādās, nabadzīgās personas visā Latvijā baidās no savu pašvaldību sociālajiem dienestiem, – secina labdarības biedrības koordinatore. To sevišķi izjutuši augustā, saņemot lūgumus palīdzēt sagatavot bērnus skolai.

Olga Krūze
labdarības biedrības ”Palīdzēsim viens otram” koordinatore

Cilvēki baidās iet pie sociālajiem darbiniekiem, jo pirmais, ko mēs dzirdam no ģimenēm, kad tur braucam un prasām – kur jūs bijāt un kāda palīdzība tika sniegta -, atbilde ir – nebijām, jo mēs baidāmies. Mēs baidāmies, ka atņems bērnus.

Četru gadu laikā ”Palīdzēsim viens otram” ir sniegusi atbalstu vairākiem tūkstošiem cilvēku visā Latvijā. Tiek secināts – ļoti daudzu pašvaldību sociālie dienesti sākuši pierast un justies komfortabli, ka ir tādas labdarības biedrības. Sociālie darbinieki mēdzot nevis palīdzēt savu pašvaldību nabadzīgajiem ļaudīm, bet gan sūtīt pa tiešo uz labdarības biedrībām.

Olga Krūze
labdarības biedrības ”Palīdzēsim viens otram” koordinatore

Neiedziļinās katrā gadījumā. Tā visa sistēma Latvijā nestrādā.

”Palīdzēsim viens otram” ir 17 000 sekotāju “Facebook”, un tiklīdz tiek saņemts palīgā sauciens no ģimenēm, “Facebook” lietotāji ātri saziedo vajadzīgās mantas. No pamatdarba brīvajā laikā tās izvadā biedrības aktīvisti.

Edijs Pipars
labdarības biedrības ”Palīdzēsim viens otram” vadītājs

Man tas iedod motivāciju un enerģiju, jo es pats nāku no tādas ģimenes, kuriem bija vajadzīga palīdzība un es zinu, kā tas ir, kad nav nekā. Tāpēc tas man iedod papildus motivāciju censties. Man tas neprasa piepūli palīdzēt.

Šogad vērienīga izvērtusies ”Palīdzēsim viens otram” skolas somu akciju. Labdariem tika iedots katra bērna apraksts, mīļākā krāsa un hobiji, un pēc tā cilvēki saziedojuši 440 jaunas somas piepildītas ar kancelejas precēm. Somas sūtījuši arī Lielbritānijas latvieši.

Līdzīgi kā Eiropas Komisija dod bezmaksas pārtikas pakas un higiēnas preces, trūcīgajām ģimenēm pērn un šogad ir iespēja saņemt arī Eiropas Savienības finansētās skolas preču pakas bērniem. Tās dod, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 128 eiro un sešus centus.

Aurika Stratane
LM Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām vecākā eksperte

Speciāls nosacījums iepirkumā ir bijis, ka piegādātājs nodrošina mugursomu dažādību. Tas nozīmē atšķirīgs dizains, atšķirīga krāsa un citi elementi, kas neļauj citiem bērniem atšķirt, ka šis bērns ir šā atbalsta veida saņēmējs.

500 izdales punktos pērn skolas piederumu komplektus saņēma 24 000 trūcīgo bērnu, šogad pirmajā pusgadā vairāk nekā 4000. Cik tagad – līdz pirmajam septembrim, dati vēl tiek apkopoti. Viena no izdales vietām ir Svētā Jāņa palīdzība, kurā vērtē – Eiropas Komisija skolas somās salikusi labas lietas.

Māris Sirmulis
“Svētā Jāņa palīdzība” projektu koordinators

Cilvēki izmanto ļoti aktīvi. Tās ģimenes, kas ņem pārtikas produktus un higiēnas piederumus, izmanto arī šo palīdzību.

Tad, kad trūcīgās personas atnāk pēc skolas preču palīdzības pakas uz labdarības biedrību ”Svētā Jāņa palīdzība”, tad tiek izvēlēts arī apģērbs. Un pirms 1. septembra īpaši tikuši izķerti baltie krekli, baltās blūzes, svārki, un apavi. Tāpat šeit saziedotajās drēbēs tiek atrasti arī sporta tērpi.

Nabadzīgo ģimeņu bērniem sagatavoties jaunajam mācību gadam palīdzējusi vēl cita biedrība – ”Labdarības lapa”. Tā par saziedotajiem naudas līdzekļiem sagādājusi ap simts skolas somu.

”Labdarības lapai” “Facebook” ir 18 000 sekotāju un pamatdarbības princips – nodrošināt apģērbu, apavus, pārtiku, bērnu ratus, sadzīves tehniku, piemēram, ledusskapjus un plītis, arī mēbeles un pat būvmateriālus. ”Labdarības lapas” noliktava Rīgā ir pilna ar dažādām saziedotām lietām.

Amanda Grase
labdarības biedrības ”Labdarības lapa” vadītāja

Mēs informējam savā “Facebook” grupā – “Labdarības Lapa” – par to, kur ir aktuāli nogādāt mantas, kuriem cilvēkiem, kuros reģionos, un tad paši piesakās. Piemēram, es nākamnedēļ braukšu uz Liepāju, piebrauc pie mums, paņem no mums mantas, kas jau ir noliktas, sašķirotas pēc izmēriem, un nogādā ģimenēm.

”Labdarības lapā” stāsta – palīdzības lūdzēji nav alkoholiķi, bet gan vecāki, kuri visiem spēkiem cenšoties cīnīties ar nabadzības sekām. Lielākoties tās ir daudzbērnu ģimenes, vientuļās māmiņas, ģimenes, kurās dažādu apstākļu dēļ tikai viens no vecākiem strādā.

Amanda Grase
labdarības biedrības ”Labdarības lapa” vadītāja

Augustā mēs saņemam vairāk lūgumus palīdzēt. Šogad vairāk nekā 130 ģimenes ir griezušās pie mums ar lūgumu palīdzēt ar skolas lietām un apģērbu, jo tas ir tas brīdis pēc vasaras, kad bērni ir strauji izauguši. Lai skolā nebūtu problēmas, ka tiek apsmieti – tu atkal ar tām pašām pagājušā gada drēbēm vai ar to saplēsto, netīro somu -, tad mēs cenšamies palīdzēt, cik varam, lai bērns sagatavotos skolai. Mēs dzirdam, tomēr ir tā lieta, ja bērns nēsā vienas un tās pašas drēbes visu laiku vai arī tās ir kļuvušas par mazu, kas laukos izteikti gadās, vai arī apavi ir saplēsti, diemžēl, jā, pasmejas par bērniem. Diemžēl es to dzirdu vairāk no pašu bērniem stāstiem, kā viņi jūtas, kad par viņiem smejas.

Bet daudz skarbākas nabadzības realitātes nākas dzirdēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa psihologiem.

Ja labdarības biedrībās vēršas vecāki un aktīvi cenšas uzlabot situāciju ģimenē, tad uz uzticības tālruni jau zvana bērni, kuru mammas vai tēti nedara neko. Tieši pirms jaunā mācību gada bērni klausules otrā galā bieži raud.

Amanda Vēja
VBTAI ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta vadītāja

Ir daudz bērnu, kas dzīvo ģimenēs, kurās viņi nav aprūpēti. Bieži vien ir vecāki ar dažādām atkarības problēmām. Vecāki nestrādā algotu darbu. Mājās bieži vien ir antisanitāri apstākļi. Tie ir tie gadījumi, par kuriem mēs tālāk ziņojam pašvaldību institūcijām – sociālajam dienestam un bāriņtiesām.

Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa psihologi secina – pašvaldību sociālajiem dienestiem ir vairāk jāmotivē vecākus meklēt algotu darbu un uzlabot savu ekonomisko stāvokli. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienībā uzskata – sociālie dienesti cenšoties maksimāli labi veikt savu darbu un arvien vairāk tiekot dota makšķere, nevis zivs.

Ilze Rudzāte
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos

Cilvēki grib izkārpīties, bet tas, ka ne vienmēr tie apstākļi ir tādi, ka viņiem ir tā iespēja ko mainīt savā dzīvē. Šajos attālākajos reģionos un arī ne tālākajos ir grūtības ar sabiedrisko transportu, sabiedriskā transporta nodrošinājumu, un nereti tas ir tikai vienu reizi dienā, un cilvēks nemaz nevar nokļūt uz darbu un no darba.

Tikmēr četru skolēnu vientuļā mamma Sindija, kas laiku pa laikam saņem labdaru pakas, nedomā iet vieglāko ceļu – emigrēt prom uz Angliju. Lai gan tikai tā viņai pazīstamās citas trūcīgās ģimenes atbrīvojušās no nabadzības.

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Klāt ”Zelta kruīza: Rīga-Stokholma” nākamā epizode, kurā ”Tallink” kuģa ”Romantika” jaunais kruīza vadītājs Renārs Zeltiņš nonāk Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šī ir pirmā Zeltiņa viesošanās gan Stokholmā, gan Zviedrijā vispār. Viss ir nevainojami – laiciņš saulains, pilsēta skaista, ko redzēt daudz. Stokholmā laiks paiet tik ātri, ka drīz vien jāsteidzas atpakaļ uz kuģi.

Lasi vēl