4 komentāri

Seksuālā uzmākšanās sievietēm pēdējās nedēļās kļuvusi par vienu no apspriestākajiem tematiem ne tikai Holivudā, bet arī daudzās valstīs ārpus Amerikas, tostarp Latvijā. Solidarizējoties ar upuriem, sievietes visā pasaulē sociālajos tīklos sākušas dalīties savā negatīvajā pieredzē, publicējot ierakstus ar mirkļbirku “Me Too” jeb “Es Arī”. Speciālisti atzīst, ka arī Latvijā ik dienu daudzas sievietes cieš no seksuālas aizskaršanas, taču par to skaļi nerunā.

Skandāls, kas sašūpojis teju visu pasauli, sākās pirms pāris nedēļām, kad laikraksts “The New York Times” atmaskoja, kā viens no Holivudas ietekmīgākajiem producentiem – Hārvijs Veinsteins – vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies sievietēm no kino industrijas. To pieredzējušas arī tādas zvaigznes kā Gvineta Paltrova un Andželīna Džolija, vairākas sievietes apsūdzējušas Veinsteinu izvarošanā. Sakot, ka jāparunā par karjeras iespējām Holivudā, Veinsteins aktrises ievilinājis viesnīcas numuriņos, kur pēc tam viņām uzmācies.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Šis cilvēks ir viens no lielākajiem sērijveida plēsējiem vēsturē, pakļaudams sievietes seksuālajai vardarbībai. Esmu pārliecināta, ka simtiem citu sieviešu tam piekritīs. Tas ir neticami, ka šādam cilvēkam 30 gadus bija izdevies sveikā tikt cauri,” saka itāļu aktrise Azija Ardžento.

Solidarizējoties ar sievietēm, kas cietušas no seksuālās uzmākšanās, sociālajos tīklos aizsākās kustība – dalīties savā negatīvajā pieredzē, publicējot ierakstus ar mirkļbirku “MeToo” jeb “Es Arī”. Ar to jau vairāk nekā miljons reižu dalījušies cilvēki visā pasaulē. Zviedrijā šī sociālo tīklu kustība pat pārauga mītiņā. Svētdien tūkstošiem cilvēku, tostarp valdības ministres, pulcējās Stokholmas centrā, lai atklāti iestātos pret seksuālu vardarbību un uzmākšanos.

“Ideja par šī mītiņa rīkošanu man radās, kad pati “Facebook” dalījos ar mirkļbirku – “MeToo”. Pēc tam es saņēmu virkni pazemojošu komentāru – ar domu – ko tu te vispār sūdzies un par ko čīksti? Vēlāk es pamanīju, ka līdzīgi  – riebīgi komentāri bija arī pie citu sieviešu ierakstiem “feisbukā”. Tas mani sadusmoja! Daudzi uzskata, ka seksuāla uzmākšanās ir normāla lieta. Tam ir jāmainās,” saka mītiņa “Me Too” organizētāja Zviedrijā Karolīna Solskara.

Arī Latvijā kustība “Me Too” jeb “Es Arī” nav palikusi bez ievērības, bet raisījusi diskusijas sociālajos tīklos. Cits jautājumus, vai šī kampaņa guvusi cerēto atbalstu? Un, vai sievietēm, daloties ar saviem stāstiem, izdosies mainīt visas sabiedrības attieksmi, kas diemžēl nereti nostājas pāridarītāja, nevis upura pusē.

Kā norāda krīzes centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce, seksuāla vardarbība pret sievietēm Latvijā ir ļoti izplatīta problēma, taču tā tiek noklusēta: “Diemžēl mūsu sabiedrībā ir tāda attieksme, ka mēs vainojam pašus upurus. Tātad – ne tā tu biji saģērbusies, ne tā tu izskatījies, ne tā tu paskatījies un tā tālāk. Un šāda veida uzskatus kultivē arī institūcijas, kurām būtu jāiestājas un jāaizsargā sieviešu tiesības.”

I. Lāce norāda, ka ar seksuālu aizskaršanu vai uzmākšanos saskārusies teju katra sieviete – runa nav tikai par fiziskiem pieskārieniem, tie var būt arī pazemojoši piedāvājumi vai replikas no garāmgāja. Viņa redz kampaņas pozitīvo efektu – sociālajos tīklos arī daudzi vīrieši atklāti iestājas pret vardarbību pret sievietēm.

“Es ceru, ka šī kampaņa, pirmkārt, palīdzēs cilvēkiem apzināties, ka tā nav normāla uzvedība aizskart kādu, pazemot kādu, izņirgāties par kādu; otrkārt, institūcijām, kurām ir jāiestājas pret šāda veida uzvedību, nevis vainos upurus, bet gluži otrādi – nostāsies upuru pusē un palīdzēs viņiem kaut kā risināt savas situācijas,” saka krīzes centra vadītāja.

Sociālo tīklu eksperts Artūrs Mednis gan norāda, ka mūsdienās katrs dzīvo savā informācijas burbulī, un tas, ka sociālajos tīklos viena sabiedrības daļa par šo kustību runā, nenozīmē, ka tā aizsniedz visus.

“Tie cilvēki, kas biežāk redz informāciju par šo kampaņu, to redz biežāk tāpēc, ka viņu draugi ir aktīvāki, un informāciju izplata, un viņi paši interesējas un paši spiež uz šādām saitēm, paši komentē un paši iesaistās. Tie, kas neredz, savukārt tie domā: pag, pag – tāda kampaņa vispār nav aizgājusi, un neko par to nezina – vienkārši viņu draugi tajā nepiedalās, neviens nekomentē, neviens “nešēro”, un arī viņi nav aktīvi šāda tipa satura patērēšanai,” domā Mednis.

Uzlabojoties likumiem, Latvijā sievietes arvien biežāk vēršas pēc palīdzības. Piemēram, pagaidu aizsardzības regulējums, ko pieņēma pirms dažiem gadiem, paredz, ka varmākam, nevis upurim jāpamet mājoklis – tas mudinājis sievietes biežāk ziņot par vardarbību ģimenē.

TOP komentāri

  • Lol
    0 0 0

    Lol

    Piedura sizeta iskanejuahais viedoklis ka sievietem vajag vibratoru. Lol sanak ja vinjas iebilst pret nevelamu apgrabstiahanu vai tizliem komenratiem nozime ka jasez ar vibratoru Nevis ka virieahiem varbut vaig padomat pirms list klat iespejams pat aiznemtai sievietei.
  • Ald
  • Jānis Kalniņš
    0 0 0

    Jānis Kalniņš

    vo bļa darbā vecās bābas visu laiku kaut kādus murgus stāsta

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Ātri pagatavojami un veselīgi! Vasarīgie augļu salāti ar kazas sieru

Ātri pagatavojami un veselīgi! Vasarīgie augļu salāti ar kazas sieru

Netradicionāli Annai Pannai no ”Gatavo 3”, kura ierasti mums pamāca dažādu lielāku un mazāku kūciņu pagatavošanu, šoreiz viņa prezentēs recepti ļoti viegliem un vasarīgiem augļu salātiem. Salātu pagatavošana būs ne tikai ātra, bet arī variācijas tiem var būs visdažādākās, atkarībā no tā, kādas sastāvdaļas tajā brīdī pieejamas.

Brienot cauri meža biezoknim, pavārs Ēriks Dreibants paviesojas Tele2 projektā „Gudrajā mājā”

Brienot cauri meža biezoknim, pavārs Ēriks Dreibants paviesojas Tele2 projektā „Gudrajā mājā” 1

Šonedēļ Tele2 projektā ”Gudrajā mājā” viesojās tautā iecienītais pavārs, restorāna ”Restorāns 3” šefpavārs Ēriks Dreibants. Tā kā pavārs dzīvo laukos, viņam bija īpaši noderīgi uzzināt par ”Gudrās mājas” iespējām un funkcijām. Lai pārliecinātos, ka ”Gudrā māja” darbojas arī meža biezoknī, jo tad viņa lauku māja nebūtu izņēmums.

Lasi vēl