Emigrējušie tautieši nemaksā nodokļus Latvijā, taču izmanto tiesības uz medicīnas izmeklējumiem

106 komentāri
Emigrējušie tautieši nemaksā nodokļus Latvijā, taču izmanto tiesības uz medicīnas izmeklējumiem
Foto: LETA

Liela daļa ārzemēs dzīvojošo latviešu emigrantu ierodas Latvijā vismaz reizi gadā – lai izmantotu Latvijas medicīnas sistēmu. Lai arī mūsu tautieši nodokļus nemaksā Latvijā, viņiem joprojām ir iespēja pilntiesīgi izmantot Latvijas labumus.

Ģimenes ārstu prakses tieši vasarā pieredz izteiktu emigrācijas latviešu vizīšu skaita pieaugumu. Lai arī tautieši gadiem ilgi nav maksājuši Latvijā nodokļus, jo to dara savās emigrācijas valstīs, tomēr liela daļa no viņiem prasa nosūtījumus uz medicīniskiem izmeklējumiem, kurus sedz Latvijā dzīvojošie nodokļu maksātāji.

“Zvana, piemēram, no Vācijas, un tad mēs jau laicīgi piesakām, vai nu caur radiniekiem vai pats no Vācijas piezvana un piesaka, ka ar tāda un tāda ģimenes ārsta nosūtījumu viņam ir nepieciešams izmeklējums, un tad tiek rinda veidota,” norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Lauku ģimenes ārstu asociācijā vērtē – nav iespējams noteikt cik lielā mērā, bet emigrācijas latvieši tomēr padara rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem garākas.

“Apgrūtinājums rindām tas ir kopumā. Ja mēs pa visu valsti skatāmies, noteikti, jo apmēram tie 50%, kas pie mums brauc, tie jau saplāno laicīgi uz valsts pakalpojumiem to izmeklējumus. Radinieki atnāk un palūdz šo nosūtījumu. Bet īstenībā tādā veidā mūs valstī kvotas tiek izlietotas pirms laika un rindas pagarinās uz nopietniem izmeklējumiem, piemēram, dator- vai kodolmagnētiskā rezonanse,” turpina Kozlovska.

Veselības ministrijā skaidro – nekādi nav iespējams ierobežot emigrācijas tautiešiem braukt ārstēties mājās. “Ja viņi ir palikuši Latvijas pilsoņi, viņiem ir tiesības saņemt veselības aprūpi tāpat kā ikvienam no mums. Šis jautājums ir jāskata arī plašāk – ja mēs viņus perspektīvā gaidām atpakaļ, tad mēs nevaram pateikt, ka nevaram viņiem nodrošināt veselības aprūpi, kas viņiem šobrīd pienākas,” saka Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole.

Nacionālajā Veselības dienestā skaidro – kamēr Latvijā veselības pakalpojumu sniegšana netiks sasaistīta ar nodokļu nomaksas faktu, tikmēr šāda situācija pastāvēs.

“Mēs to pārbaudīt nevaram. Mums nav informācijas, ka cilvēks dzīvo ārpus Latvijas un ir apdrošināts jau citā valstī. Vienīgais, ka viņi varētu tērēt, zinām no tā, ka tā tiek runāts, ārstniecības iestādes to saka, to saka Latvijas iedzīvotāji, bet oficiāli to mēs nevaram apgalvot, jo šādas statistikas mums nav,” teic Nacionālā Veselības dienesta vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Pieejams vienīgi saraksts ar tiem 70 000 cilvēku, kuri labprātīgi informējuši Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldi par dzīvesvietu ārzemēs. Viņi ģimenes ārstu sarakstos ir nodēvēti kā, tā sauktie, bloķētie pacienti. Patiesībā viņi gan joprojām saņem veselības aprūpi, taču mainās veids, kā Nacionālais veselības dienests norēķinās ar medicīnas iestādēm.

“Kapitācijas maksājums ir drusku virs eiro par vienu pacientu, tas nav milzīgs, mēs nerunājam praksē par tūkstošiem eiro, mēs runājam par dažiem tūkstošiem eiro uz visu valsti. Bet iespēja ir tāda, ja kādam ārstam ir vairāki šie bloķētie pacienti, viņiem šie ienākumi ir mazāki, bet kādam, kuram šie pacientu nav, viņiem ienākumi palielinās. Tā nauda sadalās starp praksēm,” skaidro Mūrmane-Umbraško.

No Anglijas pilsētas Mančesteras vasaras atvaļinājumā Latvijā ieradusies Lija noraida pārmetumus, ka tautieši-emigranti ļaunprātīgi izmantotu Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Viņasprāt, lielākā daļā tomēr par vizītēm un tālākiem izmeklējumiem maksā pilnu cenu.

“Atbraucot uz Latviju, mēs izmantojam maksas pakalpojumus. Kaut vai par magnētisko rezonansi – atbraucām, aizgājām pie daktera un noskaidrojām, ka to var izdarīt tagad un tūlīt par naudu, samaksājām naudu, neizmantojot Latvijas iedzīvotājiem piešķirtās kvotas dakteriem. Mēs, gan mūsu paziņas izmantojam tieši pakalpojumus par samaksu,” pieredzē dalās emigrante Mančesterā Lija Baha-Kaufmane.

Nacionālais Veselības dienests gan vēlētos vairāk redzēt tādus latviešu emigrantus, kuri pirms braukšanas uz Latviju savās jaunajās mītnes zemēs izņemtu Eiropas Veselības apdrošināšanas kartes. Tad pēc medicīnas pakalpojuma sniegšanas Latvija varētu piestādīt rēķinu tai valstij, kurā Latvijas pilsoņi-emigranti dzīvo un maksā nodokļus. Šobrīd daudz lielākas summas gluži pretēji iziet ārā no Latvijas, jo ārvalstu medicīnas iestādes prasa Latvijai samaksāt daudzkārt lielākus rēķinus par Latvijas pilsoņu ārstēšanos ārzemēs.

Foto

Video