2 komentāri

Kur palicis vairāk nekā tūkstotis bērnu? Analizējot no pašvaldībām iegūtos datus, Izglītības kvalitātes valsts dienests ir neizpratnē, kāpēc tik daudz bērnu nav reģistrēti skolās, lai gan viņi ir valsts datubāzē. Pastāv dažādi minējumi, bet pašvaldību un vecāku neizdarības dēļ nav konkrētas skaidrības.

Kopā ar emigrējušajiem vecākiem Latviju pametuši arī 13 800 bērnu. Taču Izglītības kvalitātes valsts dienestu satrauc kāds cits skaitlis – vairāk nekā tūkstotis bērnu pazudis bez pēdām. Lai arī viņiem bija jābūt reģistrētiem skolās, taču viņi skolas neapmeklē, un arī pašvaldībām informācija, kur palikusi šie bērni, nav.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Izglītības kvalitātes dienests situācijā vaino gan pašvaldības, kas bezatbildīgi izturējušās pret skolu neapmeklēšanas iemesliem, gan arī vecāku apzinātu rīcību.

“Ir gadījumi, kad vecāki slēpjas no kredītiem un slēpjas no nodokļiem, un tad apzināti maina savas deklarētās dzīvesvietas un slēpj arī savu bērnu. Viens no iemesliem ir arī tāds, ka mamma ar tēti strīdas savā starpā, un tādēļ tiek slēpta bērna atrašanās vieta,” norāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperts Ivans Jānis Mihailovs.

1015 bērnu vecumā no 7 līdz 18 gadiem pazušana no skolām esot lielākais apjoms pēdējo gadu laikā. “Kur fiziski atrodas, noskaidrot ir ļoti, ļoti grūti, bērnam deklarācija parādās uz dažām dienām, pēc tam šī deklarācija tiek anulēta, tad bērns skolā parādās un atkal pazūd,” turpina Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperts.

Pašvaldību savienībā uzskata, – problēmas rada liegums pašvaldībām piekļūt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datubāzei. Taču tas ļautu noteikt, vai gadījumā bērns apmeklē skolu ārpus deklarētās pašvaldības.

“Tad būtu vienkāršāk identificējams, vai vecāks saņem šo pabalstu vai nē. Tad praktiski varētu arī noskaidro adresi, jo uz kādu adresi tas vecāks saņem, tad, iespējams, mēs varētu izsekot tam bērnam,” skaidro Pašvaldību savienības izglītības eksperte Ināra Dundure.

Ir plānots vērsties pie pašvaldībām, lai tās daudz enerģiskāk apzina bērnu likteni. “Ir jābrauc pa visu pašvaldību, ir jākomunicē ar kaimiņiem, jāsazinās ar citām pašvaldībām, sevišķi, ja mamma deklarēta vienā pašvaldībā, bet tētis – citā, un bērns vēl trešajā. Dažreiz ir nepieciešams komunicēt ar tiesībsargājošajām iestādēm. Nelaime ir tā, ka likteņi ir ļoti atšķirīgi, un nav vienota scenārija,” teic Mihailovs.

Tomēr Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija mierina – nevarētu būt tā, ka bērni palikuši bez izglītības. “Iespējams, vecāki kopā ar bērniem ir devušies uz ārzemēm, bet viņi nav informējuši atbildīgās iestādes, ka viņi ir mainījuši dzīvesvietu no Latvijas uz kādu citu valsti. Vecākiem, izbraucot uz ārzemēm, būtu jāinformē Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, bet ne visi to zina,” atzīst VBTAI bērnu tiesību eksperte Inga Krastiņa.

Izglītības kvalitātes valsts dienests brīdina – tos vecākus, kuri nav devuši pašvaldībām informāciju, kur bērni palikuši, var sodīt ar administratīvo naudas naudu.

TOP komentāri

  • Zara
    +2 +2 0

    Zara

    Smiekligi!Visi rausta plecus itka tikko piedzimuši.Sen visiem ir zināms,kas notiek valsti!
  • SO.
    0 0 0

    SO.

    Vecākus sodīt, bet ko darīt ar bezpalidzīgajiem dienestiem, kas nespēj neko noskaidrot?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl