EM: Pieaug nenoteiktība par epidemioloģiskās situācijas ietekmi uz ekonomiku rudenī

0 Komentāru
EM: Pieaug nenoteiktība par epidemioloģiskās situācijas ietekmi uz ekonomiku rudenī
SIPA/SCANPIX

Pieaug nenoteiktība par epidemioloģiskās situācijas ietekmi uz ekonomiku rudenī, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem šā gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 11,1% lielāks nekā pirms gada. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem izaugsme otrajā ceturksnī sasniedza 4,4%. Ekonomikas apjomi par 0,9% pārsniedza 2019. gada pēdējā ceturkšņa līmeni, kas bija pēdējais pirms Covid-19 pandēmijas.

Salmiņš secināja, ka, ņemot vērā sarežģīto epidemioloģisko situāciju un ieviestos ierobežojumus, šī gada sākumā ekonomika turpināja sarukt. Savukārt otrajā ceturksnī, lielā mērā pateicoties bāzes efektam, ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) piebilda, ka kopumā ekonomikas salīdzinoši straujā atkopšanās liecina, ka vairumā gadījumu uzņēmumi ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

“Būtisks devums ir bijis arī sniegtajam valsts atbalstam – gan dīkstāves un subsidēto darbavietu pabalstam, gan apgrozāmo līdzekļu grantam uzņēmumiem, jo tas deva iespēju saglabāt uzņēmumu potenciālu un pietiekami ātri atsākt uzņēmējdarbību. Līdz ar vakcināciju ir uzlabojušās izredzes ātrāk pārvarēt Covid-19 pandēmiju. Taču tuvākā laika perspektīvas joprojām ir neskaidras, jo epidemioloģiskā situācija pēdējās nedēļās pasliktinās vīrusa jauno paveidu dēļ, bet vakcinācijas tempi palēninās,” atzina ministrs.

EM prognozē, ka gada otrajā pusē izaugsme tempi būs lēnāki nekā otrajā ceturksnī, jo pakāpeniski zudīs bāzes efekta ietekme. “Kopumā 2021. gadā ekonomikas izaugsme var būt robežās no 3-4%. Tomēr, joprojām saglabājas augsta nenoteiktība,” atzina Salmiņš.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020. gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%. Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī – 8,1 miljards eiro.

0 Komentāru