Ekstravaganta izskata grima māksliniece sava ārējā izskata dēļ piedzīvo neērtus brīžus

3 komentāri

Kanālā TV3 no 2. oktobra skatāms kāds jauns projekts. “Ko neteikt” ir drosmīgs formāts, kurā tiek kliedēti aizspriedumi, dalībniekiem atbildot uz stereotipiskiem jautājumiem. Pirmā epizode veltīta tetovētiem cilvēkiem. Ar vienu no dalībniekiem tikās TV3 Ziņas.

Sanita Drīle ir grima māksliniece, uz kuru, ejot pa ielu, atskatās. Viņas salons iekārtojies starp baltu kāzu kleitu skatlogiem un kontrastē ar krēslu, kas šeit valda pat gaišā dienas laikā.

Melnas sveces un skeletgalvas. Tie, kuri Sanitu pazīst, jau pieraduši, bet, satiekot pirmo reizi, bieži vien nobīstas.

”Tā reakcija, mani pirmo reizi ieraugot, filmēšanas laukumā vai citur – tā ir neviltota, bet esmu pieradusi,” norāda pati Sanita.

Tas, ka no Sanitas grāmatvede nesanāks, skaidrs bija jau bērnībā. Pēc skolas viņa iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, bet drīz vien to nomainīja pret grima un ķermeņa apgleznošanas apmācībām, kas uzreiz aizrāva un, nu jau ir neatņemama dzīves daļa: ”Principā visus 20 gadus es to arī daru. Rušinos pa matiem, sapaijāju sejas, sagludinu drēbītes. Strādāju ar cilvēku.”

Meistares pašas ekstravagantais tēls tapis pamazām. Mati mainījušies no kuplām cirtām un garām bizēm līdz pat pilnīgi skūtai galvai abas reizes, kad bija gaidībās. Un ķermeni klāj tetovējumi, kas katrs rūpīgi pārdomāts un izsapņots.

”Tā esmu es! Man nekad nav bijusi vēlme būt tam, kas neesmu. Sabiedrībā ir grūti saglabāt savu “es”. Ja strādā bankā, tev jāizskatās tā, ja televīzijā – tā, bet mākslinieki ir bez ierobežojuma. Drīksti būt tas, kas esi. Mākslinieki ir vislaimīgākie cilvēki,” pārliecināta ir Sanita.

Sanita uzskata, ka tetovējumos un īsos matos ir spēks: ”Varbūt kādreiz tie komentāri bija vēl interesantāki, tagad to ir mazāk. Visneparastākā ir vīriešu reakcija uz skūtu galvu sievietei. Ne vienmēr tā ir pozitīva, bet saprotu, ka tās ir bailes. Tas nozīmē, ka viņa ir stipra. Tas noteikti nav vājums, tas ir ļoti liels spēks.”

Sanita meitas audzina viena. Kad jāplāno fotosesijas, ar saviem melniem spārniem tās apsedz un sargā, tā ir pavisam cita aina pretēji ierastajām rozi baltajām jauno māmiņu fotogrāfijām.

Kad jaunākā meita Mollija kā apburta spēlējās ar mammas rokassomiņu, ko rotā simtgadīgas rīdzinieces skeletgalvas atveidojums, arī viņa pati tika pie savas tik īpašās mugursomas. Un skolā ar tādu ieradās 2. klasē.

Tagad Mollijai ir deviņi gadi un šogad mācības uzsāktas 3.klasē.

”Visi pieraduši, ka ģērbjos tumšās krāsās, tāpēc visiem liekas normāli, ka man tāda mugursoma. Ja uzvelku krāsainas drēbes, visiem liekas dīvaini,” stāsta Mollija.

Savukārt, otra Sanitas meita mācās 6.klasē un atzīst, ka nereti bērni viņai jautā, kāpēc mammai ir dredi un tetovējumi: ”Man bērni jautā – kāpēc Tavai mammai ir dredi un tetovējumi. Nu viņa tā grib, lai dara kā grib.”

Meitu skolā pie Sanitas tēla pieraduši un komentārus neizsaka. Vien tad, kad vecākā meita piedzima, pagalmā citas māmiņas apjautājušās, kāds ir aukles honorārs, un vai bērna vecākiem nav iebildumu pret viņas izskatu. Neticēja, ka tā var izskatīties jaunā māmiņa. Ar svešiem cilvēkiem gan joprojām ir dažādi.

Uz ielas un veikalā. It kā jau nevajadzētu tai pussekundē aizķert, ko tev pasaka, bet paliek “skrāpīte”, bet ar laiku tā pazūd. Apzinos, ka tas nav par mani, tas ir par viņiem pašiem. Trakāk ir Krievijā. Maskavā var ātri norauties ar komentāriem. Tas ir tikai tāpēc, ka ir tie stereotipi. To dēļ ir šīs bailes, nekā savādāk,” norāda Sanita.

Stereotipus mazpamazām centīsies kliedēt arī TV3 raidījums ”Ko neteikt”, kas skatāms ik sestdienu plkst. 20.36

Raidījuma pirmo sēriju skaties šeit.

3 komentāri