Eksperts: Pusaudžu psihoemocionālajai veselībai Covid-19 pandēmija varētu atstāt tālejošākās sekas

1 komentārs
Eksperts: Pusaudžu psihoemocionālajai veselībai Covid-19 pandēmija varētu atstāt tālejošākās sekas
IEVA LŪKA/LETA

Pusaudži ir to vidū, kuru psihoemocionālajai veselībai Covid-19 pandēmija varētu atstāt tālejošākās sekas, TV3 ziņu raidījumam “900 sekundes” pieļāva Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds.

Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds

“Domāju, ka šobrīd pusaudži un jaunieši ir tie, kam nākotnē varētu būt visvairāk kaut kādu pārmaiņu. Īstenībā ir dažādas cilvēku grupas. Mazi bērni tik un tā ir ģimenē, kopā ar vecākiem. Ir, kam ir grūtāka situācija, kam labāka, kā nu kurā ģimenē, bet tai pat laikā viņi to pieņem kā esošu situāciju. Bet pusaudži, kuriem patiešām šobrīd ir jāmācās skolā un jāmācās veidot attiecības, viņi to nevar darīt, un, es domāju, ka tā ir viena no šobrīd jūtīgākajām populācijas daļām.”

Vienlaikus eksperts atzina, ka pandēmija gandrīz ikvienam sabiedrības loceklim kaut kādā mērā ietekmē psihoemocionālo veselību un nav tādas sabiedrības grupas, kas nav skarta kaut kādā nozīmē. Ikviens kaut kādā veidā ir ierobežots gan savstarpējā komunikācijā, gan pasākumu apmeklēšanā, gan satikties ar tuviniekiem. Tāpat liela daļa bērnu nevar apmeklēt skolas. Ir ārkārtīgi daudz dažādu ierobežojumu, kas ietekmē.

Taujāts par atkarību saasināšanos iedzīvotāju vidū pandēmijas laikā, eksperts pauda viedokli, ka alkohola patēriņš “nav milzīgi kāpis”, bet ir kļuvis mazliet vairāk pacientu smagā reibumā un ilgstošu “plostotāju”, sociālās situācijas, bezdarba dēļ. “Ir cilvēki, kam ir ārkārtīgi grūti, un, ja viņiem vēl ir alkohola atkarība, es domāju, ka šis laiks viņiem ir pateicīgs negatīvā nozīmē – ilgstoši var lietot alkoholu, un viņi netiek vaļā no šīs lietas,” sacīja Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents.

Uz jautājumu, vai cilvēki paši atpazīst tādas problēmas, piemēram, izdegšana vai depresija, viņš teica, ka ir ļoti dažādas situācijas dažādās darbavietās. “Ir daudzi cilvēki, kas jūtas pat atpūtušies mājsēdes režīmā un viņiem ir mazāk stresa, kas saistīts ar agrāku celšanos, došanos uz darbu, atrašanos darba kolektīvā. (..) Taču ir, protams, cilvēku grupas, kas strādā ārkārtīgi grūtos apstākļos šajā situācijā. Tie ir mediķi klīnikās, kur aprūpē Covid-19 pacientus, sociālo dienestu darbinieki. Noteikti var minēt arī citas grupas, piemēram, kādus piegādes uzņēmumus. Tām izdegšana varētu būt diezgan liela problēma.”

Eksperts arī atzina, ka ne vienmēr palīdzība tiekot  meklēta laikus, jo psihiskā joma nav tā, kurā cilvēki vislabāk sevi apzinās un ir paškritiski. Nereti cilvēki gatavi saņemties, cīnīties līdz galam, pārspēt sevi un nejust pēkšņus organisma signālus, kas liecina par problēmām, piemēram, ilgstošas galvassāpes, trauksmi, panikas lēkmes utt.

Vienlaikus Tērauds atzina, ka veselības nozare ir saņēmusi vairāk finansējuma no valsts budžeta nekā citus gadus, kas saistīts ar Covid-19 pacientu aprūpi. Pozitīvi vērtējams valstī tapušais plāns, kas varētu samazināt psihoemocionālās veselības problēmas. Taču tas viesīs arī izaicinājumus īstenot tajā nospraustos mērķus. Tāpat solis uz priekšu ir tuvākajā laikā pieejamā valsts apmaksātā psiholoģiskā un psihoterapeitiskā palīdzība, emocionālais atbalsts krīzē Rīgā un reģionos.

Jau ziņots, ka valdība 19.janvārī lēma Veselības ministrijai (VM) piešķirt 7,11 miljonus eiro, lai šogad ieviestu pasākumus, kas samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija.

Kā skaidro VM, lai uzlabotu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, šogad nepieciešami 5 332 095 eiro. Lielākā daļa – 1 784 757 eiro – paredzēti, lai palielinātu speciālistu konsultāciju saņemšanas iespējas iedzīvotājiem, nodrošinot, ka pacients var saņemt piecas līdz desmit psihologa vai psihoterapeita konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu.

1 komentārs