Eksperti: Valdībai nav izdevies uzrunāt nozīmīgu sabiedrības daļu

74 komentāri
Eksperti: Valdībai nav izdevies uzrunāt nozīmīgu sabiedrības daļu
PN/SCANPIX

Neprasmīgas komunikācijas dēļ nozīmīga sabiedrības daļa ir palikusi neuzrunāta, kas rezultējies ar uzticības mazināšanos valdībai un protestiem pret pienākumu vakcinēties – tā ir viena no atziņām, kas piektdien, 8. oktobrī, izskanēja parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu uzmanība 8. oktobrī bija pievērsta plašam tematu lokam, sākot ar dezinformācijas apkarošanu un beidzot ar to, kā iekārtoti kabineti Valsts kancelejā.

Valērijs Agešins (“Saskaņa”), Saeimas deputāts

“Sakiet, lūdzu, vai tas ir apzināti, ka jūsu fonā ir tukši plaukti un baltas sienas? Tas arī ir kaut kāds komunikācijas paņēmiens? Manuprāt, izskatās ļoti simboliski. Vai es kaut ko nesaprotu?”

“Mēs neesam strādājuši klātienē. Un mums nav tāda departamenta un departamenta iekārtojuma,” pauda Valsts kancelejas konsultante Nora Biteniece.

Padziļināti pievēršoties valdības īstenotajai komunikācijai, eksperti atzinīgus vārdus velta tam, kā politiķi sabiedrību uzrunāja pandēmijas sākumā.

“Kopumā, es uzskatu, ka komunikācija bija laba. Ja man jāizšķiras starp ļoti laba un ļoti slikta, tā bija drīzāk laba,” uzskata stratēģiskās komunikācijas eksperts Zigurds Zaķis.

Bet, runājot par kļūdām, pētnieki secinājuši, ka neprasmīgas komunikācijas dēļ valsts iestāžu sniegtā informācija nav sasniegusi specifiskas iedzīvotāju grupas.

Anda Ružukalne, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne

“Mēs jau apmēram gadu zinām, ka Latvijā mums ir problēma ar jauniem, slikti izglītotiem vīriešiem, kas strādā vienkāršu darbu, kurus nesasniedz vispārēja komunikācija. Ka mums ir problēma ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas nelieto digitālos komunikācijas rīkus, to vidū ar krievvalodīgo grupu.”

Profesores ieskatā, nav izdevies uzrunāt arī vairākas citas iedzīvotāju grupas, kas veido nozīmīgu sabiedrības daļu. Un tas ir viens no skaidrojumiem, kāpēc mazinās uzticēšanās valdībai un ielās iziet protestētāji.

Speciālistu vērtējumā, saziņu ar sabiedrību apgrūtina daļas iedzīvotāju zemais izglītības līmenis.

Ivars Austers, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā

“Ticēšana visiem pesteļiem, muļķībām ir tiešā pozitīvā korelācijā ar zināšanu trūkumu. Pareizāk sakot, – negatīva korelācija. Jo tu mazāk zini, jo vairāk tici visādām muļķībām.”

Pētījumos par to, kāpēc iedzīvotāji nepakļaujas valdības rīkojumiem un neievēro ierobežojumus, secināts, ka trūkst detalizētas informācijas, kas ļautu izprast valdības lēmumu pamatotību.
Vita Savicka, RSU studiju programmas “Veselības komunikācija” vadītāja

“Cilvēki neizprot lēmumu loģiku. Un, ja viņi nesaprot šo lēmumu loģiku, ja ir tikai pateikts: “mēs nolēmām to un nolēmām šādā veidā, un būs jādara tā.” Bet cilvēki neizprot, kas zem tā ir apakšā. Viņi to ignorē. Viņi sāk to apsmiet. Viņi sāk apspriest to un būtībā degradē visu šo lēmumu. Jo es arī, piemēram, nesaprotu, kāpēc nevarēja paskaidrot, kāpēc nevar pannas nopirkt?

Kļūdas, uzrunājot sabiedrību, eksperti min kā vienu no iemesliem, kāpēc daļā sabiedrības nav izdevies panākt uzvedības maiņu, kas apgrūtina vīrusa iegrožošanu.

74 komentāri