Eksperti: sociālajai aizsardzībai, veselībai un izglītībai finansējums pieaug, problēmas paliek

Komentāri

Nākamajā gadā budžetā būs vairāk naudas, ko tērēt, un arī tēriņi būs atbilstoši lielāki. Taču – vai ar papildu miljoniem būs līdzēts, lai cilvēki justos drošāki, ar labāku veselības un izglītības sistēmu? Par spīti pieaugumam šajās svarīgajās nozarēs, TV3 Ziņu aptaujātie eksperti ir skeptiski.

Lielākā pozīcija, kur nākamgad tērēs mūsu visu kopīgo naudiņu, bez šaubām, būs sociālā aizsardzība, kurai novirzīs vēl par gandrīz 200 miljoniem vairāk. Palielinās izdevumus arī veselībai un izglītībai, taču ekspertiem jāsecina, – cel budžetu cik gribi, tāpat nepietiek.

Salīdzinot ar šo gadu, nākamā gada budžets ir ievērojami lielāks, taču galvenokārt – izdevumu, nevis ieņēmumu sadaļā. Procentuāli visvairāk pieaugs aizsardzības budžets.

Sociālajai aizsardzībai tērēs visvairāk, 3 miljardus eiro. Par, vismaz uz papīra, visai pieklājīgiem 64 miljoniem audzis arī Veselības finansējums un papildu 11 miljoni atrasti izglītībai, taču Pašvaldību savienības eksperte vērtē – uz kopējā fona tas ir par maz, lai cilvēki justies veselāki vai bagātāki.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ilze Rudzīte, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos.

Pieaugums atsevišķās jomās nerisina kopumu. Runājam par nabadzību, ienākumi jāskatās kopumā.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piekrīt, ka rētas veselības nozarē ir par dziļām, lai tās sadziedētu vien ar dažiem miljoniem. Zāles esot tikai vienas – obligātā veselības apdrošināšana visiem.

“Ja Valsts obligātā apdrošināšana nav ieviesta, katru gadu nonāksim pie situācijas, kad mediķiem nepietiks, un mums jāskatās vispārējo nodokļu virzienā,” uzskata LDDK vadītāja  Līga Meņģelsone.

Obligātā apdrošināšana gan drīkstot tikt ieviesta vien no jau esošajiem – sociālā vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa, nevis kā papildu slogs, jo tieši darbaspēka nodokļi ir tie, kas spiež cilvēkus pelēkajā zonā.

Darba devēji protestē arī pret solidaritātes nodokli, kas nākamā gada budžetā vēl nav atrisināts.

Foto: LETA

Foto: LETA

Līga Meņģelsone, LDDK vadītāja

Faktiski signāls nepareizs – ja daudz mācāties un esat spējīgi šādu algu nopelnīt un uzņēmējs gatavs legāli maksāt.. valsts soda. Būtu jāveicina nevis mazu, bet lielu algu izmaksāšana.

Bijušais finanšu ministrs, tagad – atbildīgais par sociāli neaizsargātākajiem atbild ar kritiku uzņēmējiem, kuri stājās ceļā iecerei straujāk celt minimālo algu. Kā rezultātā nākamgad tā augs vien no 370 līdz 380 eiro. ”Ja nenovirzām maznodrošinātajiem, bremzējam patēriņu,” norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Galvenais papildu ienākumu avots, uz ko paļaujas valsts, ir ēnu ekonomikas apkarošana. Lai arī nozīmīga problēma, pēc darba devēju domām, daudz svarīgāk būtu radīt vidi, kurā uzņēmējiem ļautu pelnīt naudu. Gan sev, gan valstij.

Lasi vēl