Eksperti skaidro, ko bērns pārdzīvo, apzinoties, ka vairs nevar atrast vecākus

Pievienot komentāru
Eksperti skaidro, ko bērns pārdzīvo, apzinoties, ka vairs nevar atrast vecākus
LETA

Kādi ir bērnu pazušanas iemesli un ko bērns pārdzīvo apzinoties, ka vairs nevar atrast vecākus?

Visbiežāk ar mazu bērnu pazušanu saskaras pludmales glābēji. Nereti karstās dienās jādodas meklēt pat vairāki bērni. Vecāki pārsvarā skaidro, ka nelaime notikusi vienā mirklī – pieaugušie uz mirkli aizgriezušies un bērns jau pazudis no redzesloka.

Esot cilvēku tuvumā nereti bērni pat nepamana, ka vairs neredz vecākus un joprojām jūtas droši. Mēdz būt arī gadījumi, kad vecāki, lūgti raksturot pazudušu bērnu, aizmirst, kādās drēbēs todien meitu vai dēlu saģērbuši un tas apgrūtina meklēšanu publiskās vietās. Apzinoties, ka vecāku vairs nav tuvumā, bērns nespēj palikt uz vietas, jo satraucas, rezultātā organismā izdalās adrenalīns un visbiežāk tas mudina paniski doties nezināmā virzienā, meklējot tuviniekus. Pludmalē bērni pārsvarā iet gar krasta līniju un noietais attālums var sasniegt piecus un vairāk kilometrus, savukārt mežā klīst jebkurā virzienā.

Video

 

Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis norāda: “Bērns pats izvēlas to virzienu, uz kuru doties. + Faktiski neskatās atpakaļ un kaut kur dodas. Tas virziens viņam nav skaidrs. Ar katru minūti, ar katru brīdi viņam iestājas arvien lielāka panika”.

Bērnu psiholoģe un psihoterapeite Līga Bernāte norāda, ka mūsdienās vecāki bieži vien izvēlas pārāk liberālu audzināšanas modeli un bērniem pārāk reti nosaka uzvedības robežas, piemēram, to, ka mammai vai tētim vienmēr jābūt redzamā attālumā. Vecāki arī neapzinās, ka bērni līdz pat 14 gadu vecumam nemāk prognozēt savas rīcības sekas un bieži vien seko savām interesēm – piemēram, sunim vai kaķim, kas iet garām.

“Viņiem tā sajūta par sevi ir, ka viņi var visu. Viņi ir pasaules centrs. Viņi ir superzvaigznes. Jābūt ļoti skaidrai tai teritorijai, kur viņi drīkst iet, kur nedrīkst. Iet ārā no pagalma… un tad jau no tā paša sākuma jābūt tā, ka viņš iziet, tad viņam ir jāsajūt, ka viņš ir izdarījis nepareizi,” teic Bernāte.

Apmaldījies bērns pārdzīvo šoku un ilgstoša pamestības sajūta var atstāt sekas uz turpmāko attīstību un personības veidošanos, taču ne vienmēr pārmaiņas var redzēt uzreiz.

“Tās pazīmes, ka kaut kas nav labi vai ka viņš to pārdzīvo parādās pēc pusgada. Liekas, ai viņam nekas nebija, viņš mierīgs, viņš to visu mierīgi uztvēra. Bet pēkšņi pēc pusgada ir bailes, bailes kaut kur iet vai no cilvēkiem, vai nāk agresija un dusmas. Protams tā pamatdrošības sajūta ir ļoti ietekmēta,” norāda Bernāte.

Foto: brīvprātīgie un iesaistītie dienesti meklē pazudušo bērnu