Eksperti skaidro, kā rīkoties sirds apstāšanās brīdī līdz ierodas mediķi

3 komentāri

Eiropas futbola čempionāta ietvaros notikušais gadījums ar laukumā saļimušo Dānijas izlases sportistu aktualizējis jautājumu par spējām ātri pieņemt lēmumus un rīkoties, jo reālajā dzīvē cilvēka dzīvība var būt tieši atkarīga no apkārtējo ricības līdz brīdim, kad ierodas mediķi, tādēļ TV3 Ziņas atsvaidzināja zināšanas pirmās palīdzības sniegšanas ABC un interesējās par nepieciešamo šādā situācijā.

Vairumā gadījumu cilvēki ar pirmās medicīniskās palīdzības pamatiem būs saskārušies autoskolā. Taču statistika rāda, ka daudz lielāka iespēja ar šādu situāciju saskarties ir nevis ceļu satiksmes negadījumā, bet gan visparastākajā ikdienas situācijā. Uz ielas, veikalā vai, piemēram, mājās.

Standrarta apmācība notiek uz specializētajiem manekeniem. Tie ir arī Neatliekamā medicīnas palīdzības dienesta (NMPD) rīcībā. Kā man stāsta ārsts Alvis Osmanis, izejas pozīcijas ir divas. Vai cietušais elpo vai nē.

Alvis Osmanis, NMPD brigādes ārsta palīgs

‘Tas ir pats svarīgākais, pēc kā arī mēs vadāmies. Kā to var pārbaudīt – atliecot galvu, atverot muti – vai ir kopmpresijas vai ir elpa, kas uz vaiga nāk. Arī ar skaņu mēgināt to visu saprast…”

Jebkurā gadījumā ir jāpiesaista citu cilvēku palīdzība, jāzvana mediķiem. Ja cilvēks neelpo, atgriezt viņu šajā pasaulē , līdz ierodas ārstu brigāde, var tieši apkārtējie.

Veicam kompresijas, taisām elpināšanu…tad ir divas ieelpas, es atveru muti. Viena ieelpa, otra ieelpa un 30 reizes atkal,” stāsta NMPD brigādes ārsta palīgs.

Roberts Fūrmanis, Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents

“Bieži vien cilvēkiem lielais tabu ir tieši elpināšana. Elpināt vai nē. Eiropas atdzīvināšanas vadlīnijas, pēc kurām strādā arī Latvijā saka – ja cilvēks nav trenēts, nav mācūts vai nav gājis mācīties, viņš veic tikai krūškurvja kompresijas.”

Tas, ko paralēli var darīt arī cilvēki bez medicīniskās izglītības vai pieredzes, ir ārējā automatizētā defibrilatora izmantošana. Iekārta gan pieejama tikai retajā iestādē vai publiskā vietā, taču būtiski palielina cilvēka iespējas izdzīvot.

Roberts Fūrmanis, Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents

“Iekārtā ir iebūvēta programma, kas analizē, kāds cilvēkam ir sirds apstāšanās veids un veic attiecīgas darbības. Uzlādēsies defebrilizācijas veikšanai vai nē, Es pats neko nevaru tur izdarīt.”

Kopš 2019. gada defibrilatori ir atrodami 37 “Rimi” lielveikalos. Tos uzstādīja pēc sirds aptāšanās kādai darbiniecei. Toreiz dzīvību izdevās glābt pateicoties cita darbinieka rīcībai, taču situācija uzņēmumu rosināja rīkoties proaktīvi.

“Kopš mēs šos aparātus izvietojām mūsu lielākajos veikalos, mums nav nācies viņus izmanto, taču tas ir sabiedrībai garants un darbiniekiem, ja šāda situācija gadītos, mēs prastu to pielietot, komandas atjauno zināšanas kā rīkoties krīzes situācijās,” skaidro Inga Bite, “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja.

Taču tā kā vidēji reizi dienā kaut kur Latvijā cilvēkiem ir problēmas ar sirdi jau gafiem tiek runāts par ierīču nepieciešamību publiskās vietās. Saskaņā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja teikto, process ir lēns, taču nav apstājies.

“Tam jau bija jānotiek jūnijā, bet faktiski šovasar tiks nodotas apspriešanai izmaiņas ārstniecības likumā un tie paredzēs delēģēt Ministru kabinetu izveidot noteikumus par tiem publiskās vietās,” teica Andris Skride, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, (“A/PAR!”) pieļaujot, ka tas varētu notikt nākamgad vai aiznākamgad.

Iekārtas vidējā cena ir ap pusotru tūkstoti eiro. Ja prasība stāsies spēk, visticamāk, privātuznēmumiem tie būs jāiegādājas pašiem, savukārt, valsts un pašvaldību iestādēs par budzēta līdzekļiem.

3 komentāri