Eksperti noraida bažas par Latvijas daudzdzīvokļu māju ugunsnedrošību

Komentāri

Bet Londonas daudzdzīvokļu nama traģiskais ugunsgrēks, kas pagājušajā nedēļā paņēma vairāk nekā 70 cilvēku dzīvību, raisījis diskusiju par augstceltņu drošību visā pasaulē. Ir aizdomas, ka pie vainas bija nepiemērotu būvmateriālu izmantošana- nams bija siltināts ar viegli degošu materiālu. 

Latvijā atbildīgo iestāžu pārstāvji ir pārliecināti, ka pie mums nekas tāds atkārtoties nevar, jo šādu siltinājumu izmantošana daudzstāvu mājās jau gadiem ir aizliegta.

Tik augstu debesskrāpju kā Londonā pie mums nav, tomēr netrūkst padomju gados būvētu 9 un 12 stāvu dzīvojamo ēku, kurās mīt tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Dažas vēl augstākas – vairāk nekā 20 stāvu mājas – tapušas arī treknajos gados. Atbildīgie dienesti gan mierina, ka šo celtņu būvniecība ir stingri reglamentēta un degoši materiāli daudzstāvu namu siltināšanā ir aizliegti.

“Ja runājam par siltinājuma materiālu, tad ir atškirība starp materiālu, kādu var izmantot privātmāja un kādu daudzstāvu, mums ir stingri normatīvi,” skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta juriskonsults Andris Lazarevs.

“Un arī VUGD seko līdzi un visi normatīvi, būvnormatīvi tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar VUGD dienestu. Viņi seko līdzi, kā šīs prasības tiek ieviestas dzīvē, ievērotas,” skaidro VUGD pārstāvis Dzintars Lagzdiņš.

“Mūsu normatīvos segtspējīgo materiālu izmantošana ēkās, kas augstākas par 28 metriem, tāpēc ceru, ka Latvijā tāds atgadījums nebūs, jo mūsu normatīvi to nepieļauj.”

Ekonomikas ministrija noteikusi konkrētas prasības, kādām jāatbilst būvmateriāliem, turklāt celtniecībā drīkst izmantot tikai sertificētus ražojumus. Būviszstrādājumu tirgu uzrauga patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

“Ir dažādi veidi, kā var pārbaudīt. var veikt administratīvās pārbaudes, kas nozīmē, ka no ražotāja tiek prasīti testēšanas pārskati, pārliecināties, ka viņš ir pārbaudījis ugunsnovēršanas klasi, to mēs darām. Atradāt kādas neatbilstības? Nē, neesam konstatējuši,” teic Patērētāju tiesības aizsardzības centra (PTAC) Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Svetlana Mjakuškina.

Pārbaudes būvlaukumā Patērētāju tiesības aizsardzības centrs gan neveic, tomēr neatbilstības gadījumā tas gan var izsekot materiālu piegādes ķēdi. Tikmēr būvniekiem jāizvēlas materiāls, kas atbilst prasībām, ko izvirzījis projektētājs. Tam, savukārt seko līdzi būvuzraugi. Īpaši strikti tiek vērtēta putuplasta izmantošana. Ar to drīkst siltināt ēkas līdz četriem stāviem.

“Būvvalde strikti skatās, vai minimālās prasības ir ievērotas, mēs vērtējam gan piedāvāto materiālu, gan iestrādes veidu un kostruktīvos mezglus. (TV3: Un klātienē, kas to pārbauda?) Būvinspekcija pieņem ekspluatācijā, atbilstības deklarācijas pārbauda PTAC. Viena lieta ir projektā, otra ir tas, kas ir objektā,” skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes galvenā arhitekte Kristīne Zīverte.

Jāpiebilst, ka putuplasts siltināšanā tiek izmantots lētāku izmaksu dēļ, dārgāks un drošāks risinājums ir nedegošā akmens vate. Tomēr uz visu šo materiālu iepakojuma jābūt norādītai uguns reakcijas klasei.

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm 1

Pavisam vienkārša recepte gardām maizītēm, kas būs pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem to krāsas dēļ. Un tie, kuriem bietes negaršo, nesatraucieties, jo bietes receptē galvenokārt pilda krāsošanas funkciju un to garša maizītēs teju nav jūtama.

Lasi vēl