Eksperti: Medicīnas sistēma nav gatava jaunam Covid-19 pacientu vilnim

42 komentāri

Apjomīgs pētījums atsedzis skarbu realitāti par to, cik smagi šobrīd klājas Latvijas medicīnai. Pandēmijas ietekmē depresijas simptomi ir teju pusei Latvijas mediķu. Izskanot prognozēm par to, ka drīz slimnīcas atkal būs Covid-19 pacientu pārpildītas, arī mediķi paši brīdina. Šis patiešām var beigties ar to, ka pacienti būs jāšķiro, jo visiem palīdzēt vienkārši var kļūt neiespējami.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā par mediķu psihisko veselību Covid-19 pandēmijas laikā. Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 800 mediķu, atklāts, ka gandrīz pusei medicīnas personāla pandēmijas ietekmē parādās depresijas, bet vēl teju trešdaļai – trauksmes simptomi. Nozares speciālistu secinājumi ir skarbi – neatkarīgi no tā, ka šajā laikā uz ārstu pleciem gulstas smagākais darbs – ierēdņu izpratne par situācijas nopietnību ir, maigi sakot, vāja.

“Pagaidām man īpaši psihiskās veselības kontekstā ir jāsecina, ka vadības iesaiste ir zema – pašas institūcijas, slimnīcas meklē resursus, lai piesaistītu resursus, un šeit ir jādomā par rehabilitāciju medicīnas personālam ne tikai vārdos, bet arī darbos,” norāda RSU Psihosomatiskās medicīnas katedras pasniedzēja, doktorante Laura Valaine.

Kamēr vakcinācijas aptvere valstī ir nepiedodami zema un valdība vilcinās ar lēmumu pieņemšanu, Covid-19 strauji izplatās. Veselības ministrijas prognozes baisas – mēneša beigās ap 700 stacionēto, vēl pēc mēneša – 1500. Un tas nozīmē, ka slimnīcu kapacitāte ir izsmelta. Tomēr mediķu skats uz esošo situāciju jau tagad ir vēl drūmāks.

“Valsts plānveidā nedara neko ilgstošā laika posmā, lai palīdzētu Latvijas medicīnas sistēmai būt tik brīnišķīgai, cik tā varētu būt. Es raizējos gan par kolēģiem ārstiem, gan par pacientiem, ka viņi nedabūs tādu kvalitātes aprūpi, kādu viņi varētu, ja mēs sāktu beidzot domāt un atklāti runāt par to, kas notiek veselības aprūpes sistēmā. Mēs esam gadiem kā sistēma apzagti, aplaupīti un iznīcināti – nāk nopietna krīze. Liela daļa ārstu tiešām ir pārguruši, un tie stāsti par piemaksām,,, tie tomēr ir devalvējoši un ne par lietu,” pauž RSU Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja, profesore Gunta Ancāne.

Vaicāti, cik gatavi ir mediķi kārtējai krīzei veselības aprūpē, pētījuma autori neslēpj, – šobrīd atrodamies citā situācijā nekā pērn. Slimnīcas ir noslogotas ar pacientiem, kuri iepriekšējā Covid-19 vilnī jau nesaņēma palīdzību, un tagad to atlikt vairs nav iespējams. Turklāt Latviju jau sasniedzis nākamais vilnis – personāla ir tik, cik ir, un esam soļa attālumā no pacientu šķirošanas.

“Mīļie topošie pacienti, slimos arvien vairāk un vairāk cilvēku! Mēs nezinām, kuri pacienti mēs būsim, un, ja jūs negribat piedzīvot šķirošanu un tikt tajā grupā, kas tiek atlikta sāņus… Topošajiem pacientiem draud šķirošana, tas ir skaidrs – ja cilvēki sāktu domāt, kas patiesībā notiek, tad tā  varētu būt tā labākā recepte, lai mēs nenonāktu tādā situācijā, kur ir daudz stacionēto, daudz mirušo, jo vakcinēti cilvēki nemirst – nebūt pašdestruktīviem un uzņemties atbildību par savu dzīvi,” aicina RSU Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja, profesore.

Mediķi un slimnīcu pārstāvji akcentē, – Latvijas medicīnas sistēma nespēs uzņemt vēl lielāku pacientu skaitu, nekā tas bija pērn.

42 komentāri