Eksperti: Liedzot migrantiem iespēju lūgt patvērumu, Latvija pārkāpj tiesību normas

10 komentāri

Cilvēktiesību juristi visas dienas garumā pauda bažas, ka Latvijas īstenotā migrantu atgrūšanas stratēģija uz robežas ar Baltkrieviju var izraisīt starptautisku nosodījumu un pat juridiskas nepatikšanas, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtas prasības pret Latviju, vēsta TV3 Ziņas.

Latvija, tāpat kā citas valstis, ir starptautiski apņēmusies katra migranta lūgumu pēc palīdzības vērtēt individuāli, nevis visus automātiski uztvert kā diedelniekus un dzīt prom.

Lasi vēl:

TV3 Ziņām kļuvis zināms, ka uzmanību Latvijas attieksmei pret migrantiem un liegumam pieteikties patvēruma statusam pievērsusi ANO bēgļu aģentūra. Ženēvā gan vēl tiek saskaņots vērtējums par notiekošo. Tikmēr Latvijas Cilvēktiesību centrā skaidro, ka iespēja lūgt patvērumu ir viens no cilvēktiesību pamatiem. Tā kā Latvija tagad to liedz darīt ikvienam visas sauszemes robežas garumā ar Baltkrieviju, tad riskējam pārkāpt pašu uzņemtās starptautiskās saistības – Eiropas Savienības pamattiesību hartu, Eiropas cilvēktiesību pamatbrīvību konvenciju, bēgļu konvenciju, konvenciju par spīdzināšanu.

Edgars Oļševskis
Latvijas Cilvēktiesību centra jurists

”Es nedomāju, ka tas būs tikai tāds deklaratīvs nosodījums. Tas ietekmēs turpmāko attieksmi par fondu pieejamību un visu pārējo. Eiropas Savienība ļoti vērtē demokrātijas līmeni dalībvalstīs. Zinām Polijas un Ungārijas piemērus, kad, samazinoties demokrātijai, arī attieksme no Eiropas Savienības aģentūrām bija atbilstoša. Ierosinātas vairākas pārkāpumu procedūras, pieejams mazāks finansējums.”

Arī Tiesībsarga birojs 12. augustā paudis bažas, ka Valsts robežsardzei dotās pilnvaras liegt migrantiem lūgt patvērumu pat oficiālajā robežšķērsošanas punktā nesamērīgi ierobežojot cilvēktiesības. Lai arī sūtīts brīdinājums valdībai un Saeimai, nav ņemts vērā tiesībsargs. Lai arī šos robežu šķērsotājus saucam par nelegālajiem migrantiem, taču viņiem ir starptautiskās tiesības lūgt patvērumu briesmu gadījumā, un Latvijas pienākums esot izskatīt ikviena individuālo pamatojumu.

Gundega Bruņeniece
Tiesībsarga biroja pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītājas vietniece

”Piemēram, tiek apdraudēta dzīvība, ir iespēja saskarties ar vajāšanu, necilvēcīgu izturēšanos vai spīdzināšanu, tad ir saistības, kuras uzņēmušās visas demokrātiskās valstis. Latvija nevar tā vienkārši, ar vienu rīkojumu, liegt iespēju nodrošināt patvērumu.”

Arī vairākas sabiedriskās organizācijas, tostarp ”Gribu palīdzēt bēgļiem” un ”Providus”, rīt, 13. augustā, gatavojas nākt klajā ar nosodījumu valdības un Saeimas lēmumam.

Egils Grasmanis
“Gribu palīdzēt bēgļiem” vadītājs

”Cilvēki, kas tiek izmantoti kā ”ieroči”, jā, tas ir hibrīdkarš, bet mūsu politiķi nespēj saredzēt, ka tas ir ne tikai hibrīdkarš, bet tā ir arī humanitārā krīze, un absolūti tiek aizmirsti cilvēki – arī bērni, zīdaiņi un grūtnieces. Tas ir milzīgs pārkāpums un liela kļūda, ko šobrīd darām.

Lasi vēl – Deputāti akcentē, ka Baltkrievijas režīma organizētā robežpārkāpšana vērtējama kā hibrīdkarš

Tiesībsarga birojā un Cilvēktiesību centrā saka, ka ikvienam migrantam jādod iespēja pieteikties patvērumam, un, kamēr lemj piešķirt vai nepiešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, migranti šos mēnešus uzturas Latvijā. Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde secina, ka konkrēto migrantu izcelsmes valstī briesmas nedraud, tikai tad viņus izraida ārā.

Edgars Oļševskis
Latvijas Cilvēktiesību centra jurists

”Jākontrolē, un kontrolēt mēs varam tikai tad, ja ”atsijājam” cilvēkus, kuriem tiešām pienākas starptautiskā aizsardzība, no tiem, kuri varbūt meklē labāku likteni. To var pārbaudīt, tikai izvērtējot katru individuālo lietu. To nosaka visi starptautiskie cilvēktiesību un patvēruma standarti.”

Iekšlietu ministrijā gan saka, ka, ja migranti spēs izskaidrot sava stāvokļa nopietnību vai Valsts robežsardze redzēs nepieciešamību pēc medicīniskās palīdzības, tos prom nedzīs, bet ļaus kādu brīdi uzkavēties Latvijā.
10 komentāri