Eksperti: Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu

1 komentārs
Eksperti: Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu
IEVA ČĪKA/LETA

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu, atzina aptaujātie nozares eksperti.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda, ka Latvijā griķu patēriņš arvien sarūk, papildus arī pašmāju ražotāji nodarbojas ar griķu audzēšanu, tādēļ nav pamata satraukumam par Krievijas noteikto aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Vaicāta par iespējamo griķu cenu kāpumu, Gulbe komentēja, ka Krievijas eksporta aizliegums, visticamāk neietekmēs griķu cenu kāpumu, taču jārēķinās, ka pārtika kopumā kļūst arvien dārgāka, tostarp ne tikai griķi, bet arī rīsi, pankūkas un citi pārtikas produkti. Viņa skaidroja, ka cenu kāpumu ietekmē izejmateriālu sadārdzināšanās, degvielas cenu kāpums un citi ar ražošanu saistīti aspekti.

Lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības “Daiva” valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers norādīja, ka 2020.gads neesot bijis bagātīgs griķu ražas gads Krievijā un jau pērnā gada oktobrī Polijas un Lietuvas griķu pārstrādes rūpnīcām bija sarežģīti iepirkt griķus no Krievijas. “Sākās strauja iepirkumu cenas celšanās, jo Polijā arī griķu ražas bija salīdzinoši zemas jeb viena līdz 1,5 tonnas no hektāra,” sacīja Ķibers.

Viņš arī minēja, ka kooperatīva audzētie griķi pilnībā tiek eksportēti, un augstu kotējas pārstrādātāju vidū, jo tiek nogatavināti bez glifosātiem, savukārt importēt griķus no Krievijas ir “liela laimes spēle”, jo tiem var būt arī glifosātus saturoši graudi.

“Domāju ka 99% importētie Krievijas griķi arī tiek pārstrādāti putraimos kādā no Polijas pārstrādes rūpnīcām un tālāk realizēti gan Latvijas, gan pārējā Eiropas tirgū,” sacīja kooperatīva valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī sacīja, ka eksporta apjoms no Krievijas pērn ir bijis neliels, un Krievijas eksporta aizliegums, viņaprāt, cenu kāpumu ietekmēs līdz jaunajai ražai. Vienlaikus Ķibers prognozēja, ka griķu sējumu platības palielināsies gan kooperatīvā “Daiva”, gan Latvijā, gan Eiropā, bet to cena pēc ražas novākšanas būs atkarīga galvenokārt no ražas Krievijā, kura var gan pārpludināt visu Eiropu, gan arī nepietikt pašiem.

AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils aģentūrai LETA atzina, ka kompānija griķus no Krievijas neiepērk. “Mūsu mērķis ir savu produktu ražošanā maksimāli izmantot vietējās izejvielas, tādēļ iepērkam Latvijā audzētus griķus,” uzsvēra Amsils, piebilstot, ka Latvijā gan pagaidām trūkst griķu pārstrādes iespēju lielos apjomos, tādēļ pārstrādei “Dobeles dzirnavnieks” griķus ved pie sadarbības partneriem Lietuvā.

Viņš arī skaidroja, ka, tā kā “Dobeles dzirnavnieks” neiepērk griķus no Krievijas, tieša ietekme uz kompānijas griķu produktiem un to cenām Krievijas griķu eksporta aizliegumam nav.

“Ņemot vērā, ka Latvijā un Baltijā griķu raža tiek ievākta septembra, oktobra mēnešos, būtisku loma varētu būt noteikumiem tieši pēc 31.augusta, jo potenciāli šāds Krievijas eksporta liegums var veidot spiedienu uz jaunās ražas griķu iepirkuma cenām Baltijā,” prognozēja Amsils gadījumā, ja Krievijas eksporta liegums tiktu pagarināts.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn Latvijā griķi tika audzēti 15 700 hektāru platībā un to kopraža bija 16 800 tonnu. 2019.gadā griķu lauki Latvijā aizņēma 16 200 hektārus un tika ievāktas 13 500 tonnas, savukārt 2018.gadā ievāktas 25 300 tonnas griķu no 27 900 hektāriem.

Jau ziņots, ka Krievija no 5.jūnija līdz 31.augustam noteikusi aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Ierosinājumu uz laiku ierobežot griķu putraimu un griķu miltu eksportu izteica Krievijas Lauksaimniecības ministrija, lai “saglabātu iekšējā tirgū griķu putraimu un griķu miltu nepieciešamo daudzumu un nepieļautu straujas cenu svārstības”.

1 komentārs