Eksperte: Par pusaudžu mentālās veselības problēmām var liecināt nespēja pildīt ikdienas pienākumus un ilgstošas ciešanas

0 Komentāru

Par pusaudžu mentālās veselības problēmām var liecināt nespēja pildīt līdzšinējos ikdienas pienākumus un ilgstošas ciešanas, “900 sekundēs” sacīja brīvprātīgās motivācijas programmas “MOT” trenere Rita Mihaloviča.

Pētījumi liecina, ka vairāk nekā 60% Latvijas jauniešu pandēmijas laikā ir pasliktinājusies mentālā veselība. Enerģijas un interešu trūkums, nespēja tikt galā ar ikdienas stresu un pienākumiem, nogurums, viegla aizkaitināmība, trauksme – tas viss var liecināt par mentālās veselības grūtībām, ar kurām arvien biežāk sastopas Latvijas pusaudži. “900 sekundes” noskaidro praktiskus padomus, kā palīdzēt pusaudzim.

Divas galvenās lietas, pēc kā pamanīt vai saprast, ka pusaudzim nepieciešama palīdzība šajā kontekstā, ir jaunieša nespēja pildīt līdzšinējos ikdienas pienākumus – nespēj, negrib vai kļuvis apātisks, kā arī ilgstošas ciešanas, stāsta eksperte. Nevajag baidīties, šādā gadījumā jārunā ar bērnu, kā arī ir ieteicams meklēt speciālistu un ieklausīties dziļāk. Šobrīd krasi palielinās saslimstība ar depresiju un citām mentālajām problēmām.

Mihaloviča teica, ka lielais izaicinājums ir būt bērnam blakus un klātesošajam jau kopš viņa dzimšanas. Vecāku loma nemainās arī pusaudžu vecumā, kas ir nozīmīgs brīdis cilvēka dzīvē, kad cilvēks formējas par tādu, kāds būs visu atlikušo dzīvi. “Šodienas jaunieši ir nākotnes līderi, ja mēs nestrādāsim šodien ar jauniešiem, kāda būs valsts nākotne?” retoriski viņa vaicāja.

Tāpat “MOT” trenere teica, ka vecākiem ir būtiski parūpēties par sevi ne tikai bērniem, būt atpūtušamies, lai spētu motivēt savu jaunieti ikdienas dzīves gaitām. Pamatu pamats ir pozitīvā domāšana, kas ir reāla prakse, ko jaunietim jāattīsta un ko vecāki var palīdzēt attīstīt. To var attīstīt pakāpeniski, piemēram, izvirzot mērķi, kas motivē kaut ko konkrētu paveikt.

Ģimenes var rakstīt kopīgus mērķus, sekot tiem līdzi, runāt par tiem. Jauniešus motivē arī mūzika, ģimene var izveidot kopēju “pleilisti”, vecāki pastāstīt par savu pieredzi, kāda mūzika iedvesmo. Tāpat iespējams praktizēt to, ka ikviens no ģimenes locekļiem pastāsta par otru ko labu un pozitīvu, tad savstarpēji apmainīties sajūtās par dzirdēto.

0 Komentāru