Komentāri
Eiropas “skābekļa padeve” Latvijai var apsīkt – pieejamās naudas apjoms varētu samazināties pat par 200 miljoniem eiro gadā

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) var negatīvi ietekmēt dalībvalstu, tostarp arī Latvijas, budžetu. Atkarībā no scenārija Latvijai pieejamo līdzekļu apmērs varētu samazināties, sākot no aptuveni 50 miljoniem eiro gadā līdz pat 177-200 miljoniem eiro gadā, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai pēc 2020. gada saglabātos struktūrfondu līdzfinansējums, būs nepieciešama Latvijas valdības, uzņēmēju organizāciju un Eiropas Parlamenta deputātu kopīga darbība. Tāds ir secinājums pēc diskusijas “Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē”. Tiesa, 2017. gadā Latvija no ES varētu iegūt arī vairāk resursu, bet par tālākām perspektīvām ir liela neskaidrība, ziņo Dienas Bizness.

Pašlaik Latvija ir starp tām dalībvalstīm, kuras visefektīvāk mācējušas ES naudu pārvērst izaugsmē un rezultātā, tā paziņojis Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.

“Kopš 2000. gada Latvija no ES saņēmusi (neto plūsma) vairāk nekā 7,7 miljardus eiro, kam arī bija jāatstāj ilgtermiņa efekts, tomēr salāgojot tautsaimniecības attīstību un ES struktūrfondu ieplūšanu pēdējos gados aina ir biedējoša,” norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase. Viņa sacīto pamato ar to, ka 2016. gadā samazinoties ES fondu apjomam sarūk arī Latvijas IKP pieauguma temps.

“ES fondu ieguldījumiem jābūt tādiem, kas spēj palīdzēt ekonomikai,” pauda B. Traidase. Viņa redz risku, ka jaunajā ES plānošanas periodā Latvijai būs mazāks ES fondu apmērs un līdz ar to zemāka ekonomiskā izaugsme.

Lasi vēl