Eiropas Komisija: Latvijā ir kritiski augsts nabadzības līmenis

69 komentāri

Eiropas Komisija (EK) atkal kaunina Latviju par ilgstoši neatrisinātām problēmām. Lai gan Latvija ir to valstu vidū, kas visstraujāk tuvinās Eiropas Savienības vidējiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, labumu no ekonomiskās situācijas uzlabošanās gūst tikai neliela daļa jeb turīgākie Latvijas iedzīvotāji. Tā jaunākajā ziņojumā secinājusi Eiropas Komisija.

Kritiski augsts to iedzīvotāju skaits, kas pakļauti nabadzības riskam un sociālai atstumtībai – šīs ir jomas, uz ko Eiropas Komisija ziņojumos Latvijai norāda jau pēdējos septiņus gadus.

“Es tikai gribu atgādināt, –  kā jūs zināt sociāla politika, labvēlīga un attīstoša sociālā politika ir Eiropas Savienības pamata vērtība. Mēs uz šo problēmu esam norādījuši vairākkārt. Latvija septiņu gadu periodā tikai nedaudz ir uzlabojusi labklājības rādītājus. Tikai tad, kad situācija šajās jomās uzlabosies, mēs varēsim runāt par kopējo ekonomisko izaugsmi,” pauž EK nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pārstāve Mjuriela Gina.

Sociālās nevienlīdzības veicinošais faktors Eiropas Komisijas ieskatā ir nesamērīgi augstais nodokļu slogs. Nodokļu politika Latvijā tiek vērtēta kā sestā sliktākā Eiropas Savienības valstu vidū. Eiropas amatpersonas uzskata, ka tie arī pēc reformas saglabājas stipri virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa un ir augstākie Baltijā. Uzklausot kritiku, Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Eiropas Komisijas pārstāvjus nevarēja iepazīstināt ar pasākumiem, ko ministrija iecerējusi, lai situāciju uzlabotu.

“Mēs zinām, ka ir trūkumi, un pie nākamajām pamatnostādnēm droši vien strādāsim, lai izvērtētu šos pasākumus un kā tos uzlabot,” saka FM Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja Ieva Kodoliņa-Miglāne.

Eiropas Komisija vērš Latvijas uzmanību arī uz nepieciešamību rast veidus, kā palielināt ienākumus minimālās algas saņēmējiem.

“Katra valsts ir unikāla, un Komisija nevar un arī nevajag iejaukties jūsu iekšpolitikā, mēs varam novērtēt situāciju un dot rekomendācijas. Diemžēl man ir jāatzīst, ka Latvija ir daudzas jomas, kurās nav jūtams progress. Jūs esat zaudējuši daudz cilvēku, lai nezaudētu vēl vairāk, ir jāstrādā pie politikas, kas noturētu šos cilvēkus. Šeit ir runa par atalgojumu un minimālo algu, es nedomāju, ka ar šādiem ienākumiem cilvēki var izdzīvot Latvijā,” saka EK Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Heincs Jansens.

Ziņojumā Latvijai uzdoti daudz mājasdarbi, kas jāizpilda – sevišķi svarīgi tas ir šobrīd, kad tiek plānota nākamā perioda kohēzijas politika. Eiropas Komisijas reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis LNT ziņām norādīja, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka struktūrfondu naudas dalībvalstīm nākamajā periodā samazināsies, tāpēc Latvijai Eiropas Komisijai ir jāpiedāvā attīstības stratēģijas, kas ir vērstas uz iekļaujošas sabiedrības veicināšanu un vienlīdzības stiprināšanu.

“Šie ir pamata principi ko EK vēlētos, lai Latvija pieturās, kad tiek tālāk veidota šī ekonomiskā vide. Ir skaidrs, ka kohēzijas politika tiks finansēta nākamajā budžetā, par tiem apjomiem mēs vēl diskutējam,” norāda EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks Normunds Popens.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības makā 11 miljardu robu atstās Lielbritānijas izstāšanās no 28 valstu saimes, nākamajā kohēzijas politikas periodā struktūrfondu izlietojums un pārdale tikšot kontrolēta stingrāk. Proti, projektiem, kas pretendēs uz Eiropas finansējumu, būs jāatbilst virknei kritēriju, pie kuru izstrādes patlaban darbu sākusi Eiropas Komisija.