Eiropa palīdzēt nespēs, ja to nedarīsim paši – tā par Latvijas drošību un valsts nākotni saka žurnālists un zemessargs Artūrs Špaks

13 komentāri

Līdz Eiropas parlamenta vēlēšanām vēl pavisam nedaudz un pienācis laiks noslēdzošajai diskusijai ciklā “ES un mēs”. Šoreiz par drošību un aizsardzību, kas gan nav sevišķi daudz Eiropas Savienības kompetences jautājums, bet tomēr. Šoreiz deputātu iztaujās TV3 jau redzēts cilvēks – raidījuma “Bez Tabu” žurnālists un zemessargs Artūrs Špaks.

Ikdienā viņš “Bez Tabu” ēterā risina visdažādākās iedzīvotāju problēmas, un nebaidās uzdot arī asākus jautājumus amatpersonām, ne velti iesaukts par inspektoru Špaku. Ārpus ētera, žurnālists aktīvi darbojas Zemessardzē, Studentu bataljonā iestājās 2014. gada nogalē, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā.

“Mēs ar saviem draugiem, studentu korporācijas “Lettonia” biedriem sapratām, ka ir brīdis pienācis, nevaram palikt malā. Jāapgūst pamatprasmes, lai parādītu naidniekam, ka Latvijā ir cilvēki, kuriem rūp mūsu valsts.”

Pagājušā gada nogalē Špaks tika pie jaunas pakāpes – tagad viņš ir vecākais zemessargs. Taču ar to vien žurnālista militārās ambīcijas nebeidzas: “Apmeklēju tā sauktos kaprāļa kursus, jaunākā instruktora kursus. Teorētiski, jāiziet gada laikā, man personisku iemeslu dēļ, tas aizņems ilgāku laiku. Ziedoju savu atvaļinājumu, lai vairāk saprastu, kā man, kā zemessargam, vajag rīkoties, kā vadīt savus biedrus. Esmu nodaļas komandieris, manā pakļautībā ir vairāki zemessargi. Vēlos vairāk saprast, kā man jārīkojas kaujas laukā un mācībās.”

Zemessardze ļauj norūdīt raksturu. Ekstrēmas situācijas, stress – mācību sastāvdaļa. Sevišķi prātā palikušas sajūtas pēc pirmajām mācībā.

Sākotnēji lielākā sāpe zemessargiem bija tieši par ekipējumu, tomēr, gadu gaitā, materiālā apgāde krietni uzlabojusies. Špaks uzskata, ka drošības ziņā Latvija neko daudz no Eiropas nevar prasīt: “Mums jākoncentrējas uz sevi. Mazāk jācer, ka kāds palīdzēs. Pašiem jāstājas zemessardzē, naidnieks sapratīs, ka nebūs tik viegli, kā ieiet tukšā sētā un uzvilkt savu karogu mastā. Nē! Šeit ir Latvija un būs Latvija. Kamēr būs zemessargi, latvieši un Latvijas pilsoņi.”