3 komentāri

No 501 cilvēka, kurus patvēruma meklētāju pārvietošanas programmā Latvija piekrita uzņemt, pie mums ieradās 374 cilvēki. Nevienam nav zināms, cik no viņiem pēc statusa saņemšanas reāli palikuši Latvijā.

“Tieši pārvietotie patvēruma meklētāji, par kuriem ir tās lielākās diskusijas un ažiotāža notika “Muceniekos”, ir septiņi un ārpusē ir viena ģimene, tātad fatiski nekas sevišķi no tiem, kas ir ieradušies,” norāda biedrības ”Latvijas Sarkanais Krusts” ģenerālsekretārs Uldis Līkops. Jautāts, vai tas nozīmē, ka pārējie ir prom, viņš norāda, ka tādu datu “Latvijas Sarkanajam Krustam” neesot.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ja obligātās bēgļu uzņemšanas kvotas Latvija salīdzinoši ar citām Eiropas Savienības valstīm daudz maz pilda, tad ne tik raiti mums sokas ar iebraucēju integrāciju sabiedrībā.

“Sākotnējā programma paredzēja, ka pēc gada viņš ir kļuvis par latvieti – tas cilvēks, brīvi runā latviešu valodā, strādā firmā par direktoru un viņam palīdzība nav nepieciešama. Protams, tā ir utopija – viņam palīdzība ir nepieciešama, vajadzīga ilgāku laiku,” stāsta norāda biedrības ”Latvijas Sarkanais Krusts” ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Pagājušajā mēnesī strīda karstugunīs nonāca skaļi pieteiktā mentoru programma bēgļiem. Nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas dēļ, valsts lauza līgumu ar biedrību “Patvērums Drošā māja”, kas bija apņēmusies šos cilvēkus integrēt sabiedrībā. Veicot vairākas pārbaudes, Sabiedrības integrācijas fonds secinājis, ka patvēruma meklētāji pat nepazīst savu mentoru, klientu lietas esot paviršas, nav iespējams saprast, kas ir un – kas nav izdarīts. Tagad par 666 000 eiro lielu finansējumu šo uzdevumu veic “Latvijas Sarkanais Krusts”.

Aija Bauere
SIF sekretariāta direktore

Tas nozīmē, ka viņi strādā “Muceniekos”, gan arī citur Latvijā, kur ir nepieciešami šie sociālā darbinieka pakalpojumi. Tas nav ne pirmais, ne pēdējāis pakalpojuma līgums, kas tiek lauzts, šajā gadījumā netika pildītas līguma saistības, tāpēc mēs arī lauzām šo līgumu. Mentoru, sociālā darbinieka pakalpojumus saņems nedaudz vairāk kā 70 cilvēki, no kuriem 25 ir ārpusē un pārējie ir “Muceniekos”.

Integrācijas fonds gan norāda, ka ne ”Patvērums drošā māja”, ne arī tagad ”Sarkanais krusts” nespēs noturēt arī palikušos cilvēkus Latvijā, ja valstī nebūs skaidri izsrtādāts atbalsta plāns, kā šiem cilvēkiem palīdzēt ne tikai pirmos trīs mēnešus pēc ierašanās.

Aija Bauere
SIF sekretariāta direktore

Ar to problēma nebeigsies, ir vajadzīgas visas lietas vienlaicīgi – dzīvoklis, darbs, skola, bērnu dārzs, medicīna, tikai tad šis prjekets attaisnosies. Ja netiks pārskatīta rīcības programma un nebūs atrasts veids, kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem, patvēruma meklētāji šeit nepaliks. Tā ir pavisam cita kultūra, kurai ir grūti piemēroties Latvijas apstākļiem.

“Sarkanais krusts”, kam turpmākos 18 mēnešus uzticēts integrēt patvēruma meklētājus Latvijas sabiedrībā, norāda, ka liela daļa no cilvēkiem, kas ierodas mūsu valstī, ir ekonomiskie migranti un pat ar labāko integrācijas plānu Latvija nav viņiem interesanta.

Uldis Līkops
”Latvijas Sarkanais Krusts” ģenerālsekretārs

Ir tādi, kuri pasaka uzreiz – es te nekad nepalikšu un lieciet mani mierā! Viņi ļoti labi atbild uz jautājumiem, kad viņiem uzdod jautājumu, vai jūs tā un tā, tad viņi ļoti labi atbild tā, lai dabūtu pabalstu. Mēs neesam interesanti šiem te cilvēkiem. Ko tad mēs viņus pieķēdēsim pie Brīvības pieminekļa un liksim traukus mazgāt, it sevišķi tos, kuri ir ekonomiski tendēti meklēt patvērumu?

Tikmēr citās domās ir sabiedriskā organizācija ”Gribu palīdzēt bēgļiem”, kas uzskata, ka valsts politika ir izveidota tā, lai šie cilvēki pēc iespējas ātrāk pamestu Latviju.

Egils Grasmanis
biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” vadītājs

Līdz šim ir bijis diezgan bēdīgi, jo pārsvarā visi brauc prom, brauc prom divu iemeslu pēc – pabalsti ir pārāk zemi un otrs ir – nav tik vienkārši mums sabiedrības attieksmes pēc arī. Godīgi sakot, man ir liels kauns, kādā veidā mēs kā valsts ar to strādājam, tas, kas notiek ir, ka mēs ķeksīša pēc visu izpildām, bet realitātē viss ir sakārtots tā, lai viņi brauktu prom, tur diemžēl jau ir politika.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē LNT Ziņu Top 10 apstiprina, ka pašiem bēgļiem Latvija ir pārāk nabadzīga un viņi pēc statusa saņemšanas dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

Ģirts Pommers
PMLP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs

Ir gadījumi, kad patvēruma meklētāji dodas meklēt laimi ārpus Latvijas, mēs ar kolēģiem Robežsardzē jau esam saņēmuši informāciju, ka ir vairāki gadījumi, kad Vācijā tiek meklēts patvērums, bet skaidrs, ka tajā gadījumā mūsu vācu kolēģi viņus sūta atpakaļ un viņi atkal nonāk Latvijā.

Ja bēgļi nolēmuši pamest Latviju un laimi izmēģināt Vācijā vai citās Rietumeiropas valstīs, bet pēc tam atgriezušies, viņi zaudē sociālos pabalstus. Šāds stāsts ir arī 23 gadus vecajam afgānim Rešadam. Viņš Latvijā ieradās 2015. gada oktobrī. Labākas dzīves meklējumos jaunais vīrietis devās uz Vāciju, bet no turienes pērnā gada septembrī izraidīts.

“Tā kā man ir alternatīvais statuss Latvijā, es nevaru dzīvot Vācijā, tāpēc es atgriezos,” stāsta Rešads. Jautāts, vai viņš plāno palikt Latvijā, Rešads norāda, ka var šeit palikt piecus gadus. “Ja es nokārtošu valodas eksāmenu un man nebūs negatīvas atzīmes manā vēsturē, es varu saņemt Latvijas pilsonību, bet es zinu, ka tas ir ļoti grūti, grūtāk nekā, piemēram, Vācijā,” teic patvēruma meklētājs.

Tā kā puisis bija devies labākas dzīves meklējumos uz Vāciju, viņam vairs nav iespēju arī latviešu valodu apgūt par valsts līdzekļiem. Rešads valodu apgūst pašmācības ceļā. Viņš gan stāsta, ka arī patvēruma meklētāju centrā ”Mucenieki” latviešu valodas pamati neesot mācīti.

Rešads
patvēruma meklētājs no Afganistānas

Latvijā tas nav godīgi, bēglim ir jāliek latviešu valodas eksāmens, bet valsts nenodrošina valodas kursus. Es cenšos mācīties, bet tikai pašmācības ceļā, jo valsts nenodrošina šos kursus.

Rešads ir viens no retajiem patvēruma meklētājiem, kuram izdevies atrast darbu. Jaunais vīrietis dzīvo nelielā īrēta istabā Maskavas forštatē, strādā divos darbos. Lai spētu apmaksāt īri, komunālos maksājumus, iegādāties pārtiku – viņš strādā septiņas dienas nedēļā.

Rešads
patvēruma meklētājs no Afganistānas

Man nav fiksētas algas, vienā mēnesī es saņemu vairāk, vienā – mazāk. Bet es gribu pateikt, ka es negribu dzīvot uz jūsu valsts rēķina, es esmu jauns un vesels, es varu strādāt un pelnīt, bet šeit tas ir ļoti grūti – visu, ko es nopelnu, es samaksāju par savu istabu un ēdienu, piemēram, ja es saslimšu, es palikšu uz ielas.

Sūdzoties par ne pārāk labajiem ekonomiskajiem apstākļiem šeit, vienlaikus viņš atzīst  – Latvijā tomēr ir labāk nekā viņa dzimtenē Afganistānā. Visgrūtākais šeit esot samierināties ar sabiedrības noraidošo attieksmi.

Rešads
patvēruma meklētājs no Afganistānas

Tu nevari atrast labi apmaksātu darbu, jo Latvijas iedzīvotājiem laikam nav laba pieredze ar ārvalstu cilvēkiem. Viņiem mēs nepatīkam. Lai kur es ietu, es neesmu gaidīta persona. Viņi pat negrib zināt, ko es protu, vienkārši pasaka, ka nederu. Es, protams, esmu saticis cilvēkus, kuri man palīdz, bet lielākais vairums rāda ar pirkstiem. Bet es nesaprotu, kāpēc, mēs taču arī esam cilvēki.

Ar vērienu par 1,8 miljoniem eiro atjaunotais bēgļu izmitināšanas centrs “Mucenieki”, kurš bija paredzēts vairāku simtu cilvēku izmitināšanai, tagad stāv gandrīz tukšs.

Ģirts Pommers
PMLP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs

Šobrīd patvērumu centrā “Mucenieki” ir 47 patvēruma meklētāji, no tiem septiņi, kas ir šajā Eiropas Savienības patvēruma mekētāju programmā, septiņi eritrejieši, bet viņiem jau ir iedots alternatīvais statuss un viņi šobrīd gaida formalitāšu nokārtošanu, kas ir saistīti ar dzīvesvietas nodrošināšanu.

Tomēr pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē skaidro, ka telpas tiek apsaimniekotas un tajās uzturas arī tie patvēruma meklētāji, kas Latvijā ierodas, šķērsojot zaļo robežu. Turklāt situācija Eiropā rāda, ka bēgļu krīze nav beigusies, līdz ar to arī Latvija ir jābūt gatavai jaunam patvēruma meklētāju pieplūdumam.

Ģirts Pommers
PMLP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs

Skaidrs, ka mums ir jābūt gataviem jaunam migrācijas vilnim. Mēs ļoti ceram, ka pietiks telpu, kad būs jauns migrācijas vilnis, mēs nevaram zināt, kas būs nākotnē, atceramies 2015. gadu, kad neviens neprognozēja, ka būs šāds migrācijas sprādziens.

Eiropas Savienības dienaskārtībā joprojām ir aktuāls jautājums par to, ko darīt ar tiem simtiem tūkstošiem bēgļu, kuri vēl tikai gaida ceļu uz Eiropu. Līdz šim tā arī nav izdevies atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un Eiropas līderus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku jau līdz šī mēneša beigām.

Dimitris Avramopuls
ES migrācijas komisārs

Migrācija būs daļa no mūsu dzīves, tāpēc mums jābūt sagatavotiem. Šis ir brīdis, kad mums ir jāuzņemas atblība un solidaritāte ne tikai savā starpā, bet šo izmisušo cilvēku priekšā. Mūsu galvenais mērķis ir beidzot pieņemt un izveidot praktisku kopēju Eiropas patvēruma sistēmu.

Pretējā gadījumā – pavisam drīz visa Eiropa, tostarp arī Latvija, saskarsies ar jaunu Tuvo Austrumu valstu bēgļu pieplūdumu – tik skaļus paziņojumus pagājušajā nedēļā izteica Eiropas ekonomiski attīstītāko valstu amatpersonas.

”Ja mums nav risinājuma nelegālo ārvalstnieku masveida pieplūduma ierobežošanai mūsu Eiropā – beigsies Eiropa, un mēs nekad neizkļūsim no šīs krīzes. Nekad,” sacīja Beļģijas imigrācijas ministrs Teo Frankens.

Eiropas Austrumu valstu līderi, tostarp arī Latvija saglabājusi stingri noraidošo nostāju pret bēgļu kvotām, kuras ar dalībvalstu vairākuma balsojumu tika pieņemtas 2015. gadā, izrādot solidaritāti Itālijai un Grieķijai. Šis jautājums pirms jūnija baigās gaidāmās Eiropdomes sanāksmes pagājušajā nedēļā apspriests arī neformālā Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē Bulgārijā.

Rihards Kozlovskis
iekšlietu ministrs, “Vienotība”

Mums bija diezgan gara diskusija par šo, praktiski tas, ko bija sagatavojusi prezidentūra Bulgārijas mūsu skatījumā nav akceptējama. Kas paredz matemātisku pieeju šai sadalei , mūsuprāt, tas izsauktu tikai pievelkošu faktoru. Tas nozīmē to, ka tas dod signāluotrreizējai kustībai.Vairums pieturās tādā pašā pozīcijā kā mēs, līdz ar to šī vienošanās netika panākta un, visticamāk, šīs sarunas tagad būs jūnija beigās ar Eiropadomi, kur jau valstu vadītāji par to runās, taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka šādai pieejai mēs nepiekrītam un nepiekritīsim.

Kozlovskis arī norāda, ka lai izvairītos no jaunas bēļu krīzes, valstīm vairāk jākoncentrējas uz ārējo robežu stiprināšanu un bēgļu krīzes risināšanā jāstiprina sadarbība ar trešajām valstīm.

Rihards Kozlovskis
iekšlietu ministrs, “Vienotība”

Mēs tomēr skatāmies uz to, ka ir jāstiprina ārējo robežu aizsardzība, ņemot vērā arī to, ka mūsu Latvijas Robežsardze diezgan aktīvi piedalās “Frontex” operācijās, konkrēti jau tagad ar kuģi Valpas un es domāju, ka tas tikai ir jāattīsta, jo savādāk, visticamāk, mēs nevarēsim apturēt šo plūsmu. Tas, ko mēs no savas puses ar valstīm varētu atbalstīt, ir tā saucamā patvēruma procedūra – tas ir – izveidot šo drošo valstu sarakstu – gan trešo valstu, gan izcelsmes valstu, tas nozīmē to, ka tas atvieglotu to personu atgriešanu atpakaļ, kas nekvalificējās patvērumam.

Domstarpības un spriedzi Eiropas Savienībā vēl vairāk pastiprinājusi jaunā – populistiski un eiroskeptiski noskaņotā Itālijas valdība, kas nelegālās imigrācijas izskaušanu izvirzījusi priekšgalā un jau izteikusi, ka nepieņemama risinājuma rezultātā – atvērs durvis uz Eiropu tiem simtiem tūkstošiem bēgļu, kas šajos gados, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies Itālijā.

Eiropai netīkamus datus atklāj arī jaunākais ANO bēgļu aģentūras ziņojums – bēgļu plūsma pāri Vidusjūrai – nav mitējusies. Turklāt, iestājoties siltākiem laikapstākļiem, cilvēku skaits, kas bēg no nestabilitātes Tuvajos austrumos, tikai palielinās. Saskaņā ar ANO datiem šogad Eiropas krastus sasnieguši jau vairāk nekā 50 000 bēgļu, kas ir par 20% vairāk nekā pērn šajā pat laika posmā.

TOP komentāri

  • Latvietis
    +2 +1 -1

    Latvietis

    Nevajag mums te nekādus "bēģlus" kas meklē vieglu dzīvi us svešu rēķina. Sīrija sen jau ir lielākoties stabilizēta, nav vairs no kā bēgt (pāri 10+ drošām valstīm). Tagad lielākā daļa migrantu ir āfrikāņi un centrālaziāti kuru valstīs nav nekāda kara un viņiem pakaļ neviens ar šauteni arī neskrien, tieši pretēji - viņu pašu valstis atsakās šos ņemt atpakaļ.
    Paskatieties uz rietumiem un kas tur notiek: masveida izvarošanas jaungada vakaros, terorakti, pastāvīgi nepieciešama armijas klātbūtne ielās, "apgraizīšanas" utt.
  • Intars Biģelis
  • Latviete
    0 0 0

    Latviete

    Vai nav vienkāršāk samainīt ar vietām pasaules daļas un kontinentus???

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl