Dziesmu svētku biļešu pircēja izsaka aizdomas par kartes datu zādzību; eksperti norāda, – tirgotāja sistēma nav vainojama

1 komentārs

“Vai “Biļešu paradīzes” sistēma bija inficēta ar vīrusu, kas nozaga manas bankas kartes datus,” – šādu jautājumu uzdod rīdziniece Lāsma, kuras naudu no kartes novilkuši ļaundari Spānijā. 

Par šo stāstu sociālajā tīklā “Facebook” otrdien diskutēja ļoti daudzi, jo sieviete no kartes nozagto naudu saista ar Dziesmu un deju svētku biļešu pārdošanas sistēmu.

Rīdziniecei Lāsmai biļešu iegāde internetā uz Dziesmu un deju svētkiem ilga 14 stundas, bet beigās “Biļešu paradīzes” sistēma vienalga uzkārusies. Taču nākamajā dienā sieviete konstatējusi – no bankas kartes nozagti 108 eiro Spānijā, proti, kāds ļaundaris ar Lāsmas kartes datiem nopircis vilciena biļetes no Madrides uz Koronju. Cietusī uzskata, – hakeri esot tikuši pie viņas kartes datiem tieši brīdī, kad internetā centusies pirkt Dziesmu un deju svētku biļetes.

Lāsma V.

Tā sakritība ir diezgan jocīga, jo man liekas, ka tieši tajā ilgajā laikā, gaidot apmaksu padsmit stundas, un kurās nekas nenotika, tas uzbrukums ir noticis. Pirms nedēļas es saņēmu jaunu bankas karti, kas bija reģistrēta drošiem pirkumiem internetā, līdz ar to tie dati nevarēja nekur agrāk bijuši nozagti.

Tomēr Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” nav konstatējusi hakeru uzbrukumu “Biļešu paradīzes” interneta veikalam ar mērķi inficēt sistēmu bankas karšu datu nozagšanai. “Cert.lv” eksperts raksturo Lāsmas gadījumu kā tiešām neveiksmīgu sakritību – zagļi Spānijā naudu novilkuši no kartes laikā, kad viņa centusies pirkt Dziesmu svētku biļetes.

Varis Teivāns
“Cert.lv” vadītājas vietnieks

“Biļešu paradīze” tikai iniciē klienta, pircēja pārvirzīšanu uz karšu operatoru, tad iestājas šifrēts tunelis ar karšu operatoru, un šī komunikācija ir pasargāta. “Biļešu paradīzei” tajā procesā nav nekāda dalība.

Ieraugot nozagtās summas, Lāsma bloķēja karti. Tad atklājās, ka krāpnieki Spānijā bija vēl arī centušies pārskaitīt sev 92 eiro. Atskaites par naudas novilkumiem Lāsma saņēma no maksājumu sistēmas PayPal, kurai bija piesaistīta viņas bankas karte, un kur visa nozagšana tad arī veikta.

“”PayPal” konts bija aizsargāts, jo nesen bija mainītas visas paroles,” skaidro Lāsma V.

Foto: Ekrānšāviņš

Un, visticamāk, tieši tas arī esot zādzības izskaidrojums, – vērtē Latvijas Interneta asociācijā. Te vērtē – Lāsmas dators bijis inficēts ar vīrusu, vēl pirms viņa centās pirkt Dziesmu svētku biļetes.

Viesturs Šeļmanovs Plešs
Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors

Izskatās, ka tā zādzība ir notikusi tādā veidā, ka viņa ir dabūjusi jaunu karti, viņa iegājusi “PayPal” šo karti piereģistrēt, un tanī mirklī, kad viņa ir “ielogojusies” savā “PayPal” kontā – ierakstot lietotājvārdu un paroli, – šie divi lauku dati ir viņai nozagti. Visdrīzāk tas ir noticis tādā veidā, ka viņai uz datora bijusi kāda programma, kas piefiksē rakstīto.

Arī Latvijas Interneta asociācijā uzskata, ka “Biļešu paradīzes” sistēma nav vainojama. Turklāt cietušās personas banka “Swedbank” nav saņēmusi sūdzības no klientiem par zādzībām no kontiem.

Viesturs Šeļmanovs Plešs
Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors

Dziesmu svētku biļetes nebija iespējams nopirkt ar “PayPal” sistēmu, līdz ar to viņa nekur nav vadījusi “PayPal” lietotāja vārdu un paroli Dziesmu svētku biļešu tirdzniecības vietā. Vai var nozagt datus situācijā, kad viss karājās un griežas rimbulītis, īsti nē, jo dati tanī mirklī ir šifrēti.

Datoru un interneta tehnoloģiju eksperts skaidro, – ja datoros nav atjaunināta antivīrusu programma vai tādas nav vispār, tad ārkārtīgi ātri var saķert vīrusu, kas ieraksta tastatūras klikšķus un tos aizsūtīt uzbrucējam.

“Pārlūkojot dažādas mājaslapas vai atverot e-pastu – Word dokumentu, pdf failu vai jpg bildīti ar iestrādātu vīrusu – jums nezinot, var tikt uzinstalēta maza programmiņa, kas ieraksta visus tavus klikšķus un sūta projām,” norāda Šeļmanovs Plešs.

Eksperts arī aicina nekādā gadījumā cilvēkus nepiesaistīt “PayPal” vai interneta veikaliem savas algas kartes vai kredītkartes, bet gan debetkartes, kurās tiek ieskaitītas konkrētam pirkumam domātās summas. Lāsmas gadījumā – viņai dators tagad jānes uz pārbaudi, jāraksta iesniegums policijā un jāgaida, vai banka kompensēs zagļu izkrāptos 108 eiro. Viens gan ir skaidrs – zagļi savu labumu jau guvuši, jo par Lāsmas naudu nopirktā vilciena biļete Spānijā tika izmantota jau pirmdien, 5. martā.

1 komentārs