Komentāri

Tautas māksla un svētku rīkošana nav ļāvusi latviešiem ārzemēs asimilēties – pat vairākās paaudzēs pēc ierašanās jaunajās mītnes zemēs. Tāda atziņa valdīja Dziesmu un deju svētku zīmē pirmdien notiekošajā konferencē par latviskuma saglabāšanu emigrācijā. Trimdas latviešu un diasporu koru un deju kolektīvu vadītāji šodien saņēma pateicību par latviskās identitātes uzturēšanu ārvalstīs, sevišķi Latvijas okupācijas gados.

Deju kolektīvam ”Sakta” no Anglijas pilsētas Birmingemas vēl pirms lielā uznāciena noslēguma koncertā, pats pirmais pārbaudījums jau šovakar – Latviešu Biedrības namā, kurā speciāls koncerts tikai un vienīgi no ārzemēm atbraukušajiem kolektīviem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Vakar deju gājienā, kad mums tika uzsaukts – sveicam mājās – sirdis atsila. Deju kolektīvā mums ir jaunieši, kuri nekad nav dzīvojuši Latvijā, bet ļoti ilgojas,” teic Birmingemas deju kolektīva “Sakta” dejotāja Lita.

Trimdas latviešu biedrības Lielbritānijā, Daugavas Vanagu fonda priekšsēdis būtu vēlējies redzēt tomēr vēl lielāku jaunākās emigrācijas latviešu iesaisti tautiskajā kultūrā, sevišķi Lielbritānijā dzimušo bērnu dēļ.

“Ja pašreizējais straujais asimilācijas temps latviešos ārpus Latvijas turpināsies tikpat ātri, kā es diemžēl vēroju Anglijā, tad pēc 50 gadiem vēsturnieki varētu runāt par trešo lielo tautas traģēdiju. To novērst ir mūsu kopējais uzdevums, un dziesma ir svarīgs ierocis,” pauž Daugavas Vanagu Fonda Lielbritānijā priekšsēdis Aivars Sinka.

Visaktīvākie Dziesmu un deju svētku rīkotāji Lielbritānijā bijuši trimdas latvieši pēc Otrā pasaules kara – pat bēgļu nometnēs. Šodien Latviešu Biedrības namā uz izstādes ”Latviešu Dziesmu svētki ārpus Latvijas” atklāšanu un diasporas konferenci ieradās Jāna Jēruma-Grīnberga, kuras tēvs rīkoja pašas pirmās latviešu dziesmu dienas Anglijā 1949. gadā.

“Londonā dziesmu svētki iezīmējās ar to, ka tie bija izteikti pēckara dziesmu svētki, ka cilvēki bija ļoti nabadzīgi, Londona bija sabumbota. Dalībniekiem bija izkārtota gulēšana metro stacijās, jo nebija arī tādas, kur daudzus simtus varētu izguldīt. Viņi gulēja metro stacijās, uz peroniem bija izvietotas gultiņas, kur varēja gulēt pa nakti,” Lielbritānijas latviešu luterāņu padomes valdes locekle, bīskape Jāna Jēruma-Grīnberga.

Un to, ka latviešu dziesmu un deju svētku rīkošana dažādās pasaules valstīs, ir palīdzējusi arī trimdas latviešu pēctečiem iegūt sajūtu, ko nozīmē būt latvuzturēt latvietim, šodien novērtēja augstākās valsts amatpersonas.

“Kopīga dziedāšana palīdzēja saglabāt latviskumu gan bēgļu nometnēs trimdā rietumvalstīs, gan tai laikā okupētajā Latvijā un neapšaubāmi izsūtījumā Sibīrijā,” norāda Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

“Es teiktu, ka ir apbrīnojami, ka 70 gadus pēc izbraukšanas, ieceļošanas Kanādā, mēs trešajā paaudzē vai vairāk neesam asimilējušies, ka mums vēl ir dziesmu svētki, kori un deju grupas un latviešu skoliņas. Es zinu, ka ir daudzas tautas, kas iebraucot Kanādā, momentāni grib kļūt kanādieši, bet mēs turpinām lieli – 500 dziedātāju kori, 3000 svētku viesu,” saka Kanādas latviešu dziesmu un deju svētku organizētājs Juris Ķeniņš.

Uz Dziesmu un deju svētkiem ieradušies divi ar pus tūkstoši ārzemju latviešu no 21 valsts. Dienvidamerikas latviešu apvienības vadītājs gan ar nožēlu saka – neviens nav spējis ierasties no Venecuēlas naudas trūkuma dēļ, un nav zināms, vai Venecuēlas latvieši spēs ierasties arī uz kontinenta latviešu svētkiem novembrī Tobago.

“Venecuēla šobrīd pārdzīvo milzīgu traģēdiju, jo mums ir grūti sanākt kopā un kaut ko iesākt sakarā ar visu haosu, kas valda tajā zemē. Tur ir liela ekonomiska un politiska krīze, un patlaban ir tā, ka visi jaunie dodas ārā no valsts strādāt, jo cilvēkiem nepietiek līdzekļu, lai vienkārši nopirktu pārtiku,” teic Dienvidamerikas latviešu apvienības viceprezidents, komponists Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pirmdien pasaules latviešu konferencē tika teikts, ka uzturēt tautiskās tradīcijas ārzemēs pēc būtības esot daudz dārgāk, ne tikai bieži jāmēro simtiem kilometru līdz mēģinājumiem, bet netiek saņemt nekāds finansiāls atbalsts, kamēr kolektīvi Latvijā to iegūst no savām pašvaldībām. Taču ārzemju latvieši to neuzskata par būtisku problēmu, jo galvenais esot sevi turēt dzīvo latvisko kultūru.

Ātri pagatavojami un veselīgi! Vasarīgie augļu salāti ar kazas sieru

Ātri pagatavojami un veselīgi! Vasarīgie augļu salāti ar kazas sieru

Netradicionāli Annai Pannai no ”Gatavo 3”, kura ierasti mums pamāca dažādu lielāku un mazāku kūciņu pagatavošanu, šoreiz viņa prezentēs recepti ļoti viegliem un vasarīgiem augļu salātiem. Salātu pagatavošana būs ne tikai ātra, bet arī variācijas tiem var būs visdažādākās, atkarībā no tā, kādas sastāvdaļas tajā brīdī pieejamas.

Brienot cauri meža biezoknim, pavārs Ēriks Dreibants paviesojas Tele2 projektā „Gudrajā mājā”

Brienot cauri meža biezoknim, pavārs Ēriks Dreibants paviesojas Tele2 projektā „Gudrajā mājā” 1

Šonedēļ Tele2 projektā ”Gudrajā mājā” viesojās tautā iecienītais pavārs, restorāna ”Restorāns 3” šefpavārs Ēriks Dreibants. Tā kā pavārs dzīvo laukos, viņam bija īpaši noderīgi uzzināt par ”Gudrās mājas” iespējām un funkcijām. Lai pārliecinātos, ka ”Gudrā māja” darbojas arī meža biezoknī, jo tad viņa lauku māja nebūtu izņēmums.

Lasi vēl