Dzer, nezina valodu, atņem darbu – britus neapmierina Latvijas un citu Austrumeiropas valstu imigrantu uzvedība

6 komentāri

Anglijā ir pārāk daudz imigrantu no Polijas, Latvijas, Lietuvas un Rumānijas, tādēļ steidzami jāievieš stingri ieceļošanas noteikumi, tā vērtē daļa LNT Ziņu uzrunāto britu Bostonas pilsētā.

Viņi par problēmām uzskata austrumeiropiešu nevēlēšanos integrēties, kā arī izveidojušos spiedienu sociālajai un veselības aprūpes jomai. Bostona ir kļuvusi par iebraucēju galamērķi, jo tur ir tūkstošiem darbavietu fabrikās, fermās un noliktavās. Bostonā ir arī sliktākie integrācijas rādītāji visā Lielbritānijā.

Nekontrolētās imigrācijas no Eiropas Savienības dēļ britu pacietības mērs pērn bija sasniedzis galējo robežu, un tieši Bostonā bija vislielākā vēlme izstāties no Eiropas Savienības. 76% iedzīvotāju nobalsoja par “Brexit”, tamdēļ Bostonu mēdz dēvēt arī par Lielbritānijas “Brexit” galvaspilsētu.

Bostonas domes deputāts Antuāns Doni par problēmu sauc pilsētas budžeta nespēju tikt līdzi arvien pieaugošajam skaitam imigrantu.

Antuāns Doni
Bostonas domes deputāts

Sekas izjūt skolas. Tajās vairs nav vietu. Bostonā ir skolas, kurās 70% bērnu ir imigranti. Milzīgi naudas resursi tiek tērēti tulkiem. Tāpat ir apkaunojoši, ka pieaugušie migranti, kas dzīvojuši te pat piecus gadus, nav spējuši iemācīties angļu valodu, lai pat pie ārsta bez tulka pateiktu, kas sāp. Valdība arī nespēj mums sniegt papildu finansējumu.

Iebraucēju skaits arī radot spiedienu uz vietējām slimnīcām un ārstu praksēm. Līdz šim visai izplatīts ir bijis medicīnas tūrisms – migranti no Latvijas ved uz Angliju savus slimos radiniekus par brīvu ārstēt.

Bostonas ostā sastaptais anglis Džons vērtē – vietējie uzņēmēji ir vienīgie, kas vēlas imigrantus. Britu fermeru apgalvotais, ka angļi jau nu nestrādās mazkvalificētos darbus, esot meli. Viņiem vajagot imigrantus tikai naudas taupīšanai, un šī merkantilā attieksme esot sabojājusi idillisko angļu pilsētiņu.

Džons Renslijs
Bostonas iedzīvotājs

Visi fermeri ir miljonāri. Tas ir izsmiekls. Labumu guvēji. Braukā ar dārgām mašīnām. Viņi nodarbina tikai migrantus, jo var maksāt zemas algas. Angļi darītu šos darbus migrantu vietā, ja alga būtu lielāka. Salīdzinājumā ar iebraucējiem, kas dzīvo kopmītnēs, mums angļiem ir lieli rēķini par saviem mājokļiem.

LNT Ziņu uzrunātie bostonieši saka – angļu valodu dominējoši pilsētas centrā varot dzirdēt vien tikai divas reizes nedēļā – trešdienās un sestdienās – tirgus dienās. Pārējā laikā visapkārt austrumeiropiešu valodas. Arī rakstveida uzraksti imigrantu valodās parādījušies daudzviet pilsētā.

Bostonas pilsētas centrā var redzēt visai daudz iereibušus cilvēkus, sevišķi vakarpusē, kad migranti atgriežas no darba. Sākot ar viņiem runāt – lietuvieši un poļi.

Endžija Kuka
Bostonas iedzīvotāja

Pērn mums bija problēma ar Austrumeiropas dzērājiem, kuri regulāri piekakāja ielas un krūmus. Kakāšanas problēma bija tik liela, ka tika nolemts krūmus likvidēt. Tas ir pretīgi.

Endžija Kuka ir Bostonas zināmākā imigrācijas pretiniece, jo piedalījusies vairāk nekā 30 televīzijas debatēs par imigrācijas negatīvajām sekām. Viņa LNT Ziņas ved rādīt, kā pat uzņēmēji izolē iebraucējus no integrācijas.

Te lielākoties rumāņi, bulgāri un ungāri. Iepriekš šeit daudz bijuši latviešu. Karavānu parka vienā pusē – lauks, uz kura audzē dārzeņus, otrā pusē – pārstrādes fabrika.

Bostonas domes deputāts akcentē – fabrikās, noliktavās un fermās aktualizējusies vēl kāda cita problēma.

Antuāns Doni
Bostonas domes deputāts

Mums tiek teikts, ka paši angļi drīzāk tagad jūtoties izolēti, jo darba vietās ar lielu imigrantu skaitu darba valoda nu jau kļuvusi poļu valoda, lietuviešu un latviešu valoda. Ar angļiem neviens negribot runāt angliski.

Lai mazinātu integrācijas plaisu un iebraucējus izvilktu no izolācijas burbuļiem, Bostonas dome plāno šogad rīkot vairākus starptautiskos festivālus. Tajos abas konfliktējošās puses tikšot savestas kopā.

6 komentāri