Dzeltenā olplūme Latvijas dārzos ir sameklēta

7 komentāri
Dzeltenā olplūme Latvijas dārzos ir sameklēta
NATĀLIJA VALDNIECE, 900 SEKUNDES

Pirms diviem gadiem ar LNT rīta raidījuma “900 sekundes” starpniecību sāktie dzeltenās olu plūmes meklējumi vainagojušies panākumiem – dzeltenā olplūme ir atrasta.

Šo seno un ražīgo šķirni, kas mūsdienās gandrīz bija izzudusi, aizpērn sāka meklēt augļkopji no Dobeles Dārzkopības institūta. Arī pēc raidījuma no vairākiem novadiem atsaucās cilvēki, kuru dārzos šī plūme, izrādās, vēl auga.

Apskatot olplūmju kociņus, kas iestādīti pērn pavasarī, Dobeles Dārzkopības institūta vadošā pētniece Ilze Grāvīte atrod arī pirmos augļus – koši dzeltenās plūmes, kaut gan šo pirmo ražu gaidīja ne agrāk kā pēc dažiem gadiem.

Olpūmei ir raksturīgs spics galiņš, pēc tā Dobeles Dārzkopības institūta augļkopji lūdza pirms pāris gadiem atpazīt savos dārzos šo seno plūmju šķirni. Cilvēku atsaucība bija ļoti liela no visiem Latvijas reģioniem.

Speciālisti no Dobeles gan paši brauca ekspedīcijās, gan cilvēki veda zarus, lai varētu kokaudzētavā veikt pavairošanu.

Bet darbs ar ražīgo olplūmju klonu meklēšanu Dobelē aizsākās jau pirms 20 gadiem augļkopes Māras Skrīveles vadībā. Toreiz tika iestādīti 15 šīs šķirnes koki. Tie bija ne tikai no Latvijas, bet arī no Zviedrijas un Igaunijas, taču ar ražu nepārsteidza. Tie diemžēl nav attaisnojuši cerības – augļiem vajadzētu būt vismaz divas reizes lielākiem un tiem kokā būtu jābūt krietni vairāk. Pirms 100 gadiem viss bija citādi. To ir minējuši vairāki gados gājuši cilvēki, ka viņu jaunībā raža tik vākta spaiņiem un uz tirgu vesta zirgu pajūgos. Tāpēc pirms diviem gadiem bija pieņemts lēmums meklēt vietējos dārzos šo seno plūmju šķirni.

“1928. gadā olplūmes ražoja ļoti bagātīgi, pēc tam bija ļoti barga ziema, un, ļoti iespējams, ka tie ražīgie kloni lielākoties izsala, un šobrīd pēdējais brīdis meklēt vecajos dārzos. Plūmei mūžs nav kā ābelei – 100 gadu, mums vairs nav daudz laika palicis,” turpina Grāvīte.

Tāpēc, ja esat pamanījuši savā dārzā līdzīgu plūmīti, sazinieties ar Dobeles Dārzkopības institūta pētniekiem. Lai cik nebūtu jaunu plūmju šķirņu, šī senā ir specifiska ar savu garšu un izskatu, tāpēc tik svarīgi būtu to atjaunot. Turklāt ir ļoti būtiski saglabāt mūsu valsts ģenētisko resursu.