Durvis ver “Hanzas perons” bijušajā dzelzceļa preču stacijā Rīgā

Pievienot komentāru
Durvis ver “Hanzas perons” bijušajā dzelzceļa preču stacijā Rīgā
PUBLICITĀTES FOTO

17. augustā durvis vērs jauna kultūras telpa “Hanzas perons”, pēc arhitektu biroja Sudraba arhitektūra projekta pārbūvētā bijusī dzelzceļa preču stacija Rīgā, Hanzas ielā 16a, kas turpmāk darbosies kā mākslas un kultūras centrs un jau rudenī būs mājvieta starptautiskajam teātra festivālam “Homo Novus”, mūzikas festivālam “Skaņu mežs”, “Digital Freedom Festival” un citiem sarīkojumiem.

“Hanzas perona” vēsture

No 13. līdz 18. gadsimtam “Hanzas perona” teritorijā atradās Rīgas pilsētas ganības, bet vēlāk turīgie rīdzinieki šeit sāka būvēt vasarnīcas un atpūtas vietas. Attīstoties dzelzceļa infrastruktūrai, teritorija kļuva vajadzīga modernas pilsētas un ostas izveidei, un 1900. gadā Rīgas pilsētas dome izdeva lēmumu par Rīgas preču stacijas izbūvi. Precīzs vecās preču stacijas būvniecības gads nav zināms, taču var uzskatīt, ka ēka būvēta ap 1903. gadu. Ēkai nebija noteikts arhitektūras pieminekļa statuss, tomēr tā atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā un ir daļa UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ietvertās teritorijas.

Pēdējā preču krava šajā ēkā tika pārkrauta 2009. gadā, bet rekonstrukcijas darbi uzsākti 2017. gadā. Līdz šīm nepieejamais industriālā mantojuma objekts līdz mūsdienām bija saglabājies gandrīz neskartā veidā – arhitekti atklāja skaistas ķieģeļu sienas, koka sijas, daudzas bīdāmās durvis un vārtus. Ēkas restaurācijas un pārbūves galvenais uzdevums bija to pielāgot jaunam lietojumam – daudzfunkciju kultūras būvei. Saskaņā ar pasūtītāja iecerēm ēkai bija jākļūst par vietzīmi topošajā New Hanza rajonā Skanstes apkaimē Rīgā.

Jaunā arhitektūra un materiāli

Lai iekļautos stingrajās mūsdienu energoefektivitātes prasībās, vēsturiskajai ēkai pa perimetru uzbūvēts stikla ”mētelis” ar priedes dēļu dubulto fasādi noēnojumam. Šāds arhitektoniskais risinājums aizsargā veco ēku un veido jaunus perona stila vestibilus apmeklētājiem.

Vecās noliktavas atjaunotais ķieģelis un citi arhitektoniskie elementi veido jaunā “Hanzas perona” interjeru un atraktīvu scenogrāfiju daudzveidīgiem kultūras un izklaides sarīkojumu formātiem.

Atjaunotā ēka var lepoties ar lielu Latvijā ražoto un montētu materiālu skaitu. Pārbūves gaitā, izmantojot roku darbu un vēsturiskās būvniecības paņēmienus, restaurētas ķieģeļu sienas, koka jumta konstrukcija un oriģinālās liekto sliežu nojumes. No jaunajiem materiāliem montēts alumīnija un tērauda konstrukciju ”mētelis” apkārt vēsturiskajai ēkai, kā arī jaunie tērauda rāmji vēsturiskā jumta balstīšanai un skaņas un gaismas iekārtu iekāršanai.

Visā ēkā ir betona terazzo tehnikā lietas grīdas, apmeklētājus sagaidīs arī jauns smalka tērauda vilciena vagons uz oriģinālās Rīgas Vagonu rūpnīcas vilciena platformas.

Projekta arhitekti ir gandarīti, ka projektu izdevies izstrādāt salīdzinoši īsā laikā – no 2016. gada augusta līdz 2017. gada augustam. Projektēšanai sekoja raiti būvdarbi tikai pusotra gada garumā, kas ir rekords šāda veida būvēm, un jau 2019. gada vasarā sabiedrībai tiek nodota jauna liela mēroga kultūras būve. Pilsētā, kur ir tik liels vēsturisko ēku īpatsvars, vecu ēku pielāgošana jaunam lietojumam ir ilgtspējīgs risinājums un atbilst Rīgas UNESCO pasaules mantojuma vietas statusam.

“Hanzas perona” projekta Arhitektūras daļas autori ir birojs “Sudraba arhitektūra”. Restaurācijas koncepciju un risinājumus izstrādāja arhitekte Ilze Liepiņa. Projekta autoruzraudzību veica “Pillar Architecten” un “Sudraba Arhitektūra”.