1 komentārs

Ludzas novada Nirzas ciemā tukšums ielās un pelēcīgā ziemas aina rada patiešām drūmu iespaidu. Ticības par skaistu nākotni nav arī šeit palikušajiem iedzīvotājiem. Šobrīd atkal tiek runāts par vietējās skolas slēgšanu, savukārt bērnu nama bērni tiek adoptēti ārzemēs.

Latgalē ik gadu darbaspējīgo cilvēku kļūst arvien mazāk, un iedzīvotāju skaita samazināšanās krasi vērojama pagastos vēl palikušajās izglītības iestādēs. Nirzas pamatskola ir pēdējā vieta, kas pagastā vēl rada dzīvību. Patlaban skolēnu skaits tajā ir nu jau pavisam niecīgs. Pagastā pieļauj, ka skolu varētu slēgt nākamgad.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šobrīd Nirzas pamatskolā mācās 47 skolēni, un, izņemot sesto klasi, visas pārējās klases ir apvienotas. Skolēnu skaitu nākamajā mācību gadā prognozēt ir grūti. Daži bērni, solot brīvpusdienas, tiek pārvilināti mācīties uz blakus esošo novadu skolām, savukārt citi bērnu vecāki darba meklējumos aizbrauc prom no Nirzas apkaimes un bērnus ņem sev līdzi.

”Jau tagad mums ir slēga pasta nodaļa, cilvēku nav, ir veikals viens slēgts, ja skolu ”aiztaisīs” pilnīgi būs viss…” sūdzas divu bērnu mamma Ilona Maļavkina.

Iveta Labāne, sākumskolas skolotāja:

Bija meitene no Briģiem – vispirms viņa aizbrauca, tad vecākais brālis ar māsu. Anniņa šogad būtu ceturtajā klasē, bet aizbrauca uz Angliju, jo mamma šeit bija ilgstoši bez darba, bet Pēteris šobrīd Anglijā. Nav darba laukos, nav vecākiem iztikšanas, kur tad lai viņi paliek?

Turklāt vecāku aizbraukšana nav vienīgā lauku skolas rūpe. Ludzas novada teritorijā atrodas bērnu nams. Tur mītošie bērni, savukārt, tie adoptēti uz ārzemēm. Neizpratni par šo procesu, neslēpj Ludzas novada izglītības pārvaldes vadītāja.

Trīs skolēni no bērnu namiem, kuri mācās Nirzas pamatskolā, Ziemassvētkos viesojās pie ģimenēm ASV. Viņi gan vēl nav izlēmuši par to, vai vēlas dodies pavisam prom no Latvijas.

Sarmīte Gutāne, Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja:

Es nesaprotu, kam viņiem vajag mūsu bērnus. Iepriekš adoptēja Francijā, tagad – ASV. [..] Valodu viņi ātri apgūst un arī tās paražas un ieražas, tikai retais sailgojās pēc tēvzemes un atgriežas.

Vērojot notiekošo, vietējos iedzīvotājus nepamet sajūta, ka lauki lemti lēnai izmiršanai. Rīcības, lai to mainītu, līdz šim nav bijis. Iedzīvotāji jūtas atstāti novārtā, jo valdības vīriem par viņu rūpēm, šķiet, galva nesāp.

Ilona Maļavkina, divu bērnu mamma:

Viņiem pašlaik ir galvassāpes par budžetu – finanses skaita, bet, man šķiet, par cilvēku īpaši nedomā, – vai viņi būs, kā bērni mācīsies. Par to nedomā, bet mums sirds sāp.

Iedzīvotāji paši par sava pagasta nākotni ironiski nosaka, drīz lauki būs vien vieta, kur celt lepnas savrupmājas un vasaras laikā mitināties turīgiem ļaudīm. Šāds process, jau pamazām ir sācies.

 Skaties video!

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl