Draudziņas vidusskolā līdz šim atklāti 86 Covid-19 gadījumi

Pievienot komentāru

Saslimstība ar Covid-19 pēdējā laikā trešdaļā gadījumu saistīta ar mācību iestādēm. Rīgā lielākais infekcijas perēklis Natālijas Draudziņas vidusskolā, un tur arī otrdien palielinājies Covid-19 pozitīvo skaits no 60 vakar līdz 86 šodien.

Tikmēr sociālajos tīklos nerimstas skolēnu vecāku minējumi, kas patiesībā noticis, un vai plašo saslimšanu varēja laikus ierobežot. Rīgas dome secinājusi – daļa vecāku izteikumu esot puspatiesības.

Atklājot Covid-19 Natālijas Draudziņas vidusskolas nu jau 53 skolēniem, no šodienas paplašināts arī to vecāku skaits, kam noteikta mājas karantīna ar liegumu iziet ārā. Vecāki ir saslimušo bērnu tiešās kontaktpersonas. Tiesa gan, ne visi skolas 700 bērni un viņu abi vecāki paspēja uz svētdien īpaši organizēto valsts apmaksāto testēšanu.

“Nav tā, ka tikai tajā dienā un tieši tur to vajadzēja veikt. Vēl joprojām testus var pieteikt. Vecāki var zvanīt uz 8303 un pieteikt testu sev un bērniem. Tur ierobežojumu nav,” skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Arāja.

Covid-19 uzliesmojums Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā raisījis arī dezinformācijas uzplaiksnījumus. Daļa skolēnu vecāku apgalvo, ka skolas direktors it kā jau pagājušās nedēļas sākumā lūdzis Izglītības departamentu skolu slēgt klātienes mācībām, taču izglītības departaments šo priekšlikumu noraidījis. Vecāki apgalvo, ka tamdēļ departaments esot atbildīgs, ka laikus nav izdevies ierobežot Covid-19 šajā skolā.

Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko tās sauc par vecāku izdomātām baumām.

“Nē, nē, tas noteikti neatbilst patiesībai. Nebija tāda varianta, ka es prasīju, un man teica nē,” saka Ševčenko.

Skolas direktors arī noraida vecāku izteiktās spekulācijas, ka Covid-19 pirmie gadījumi atklāti jau krietni agrāk, bet informācija no pārējiem apzināti slēpta. To noraida arī SPKC.

Vai šajā situācijā būtu jānoskaidro vainīgais, kādam būtu jāuzņemas atbildība, Rīgas domes izglītības komitejā saka, – ne. Iepazīstoties ar skolas direktora rakstveida paskaidrojumu, secināts, – direktors rīkojies saskaņā ar tobrīd esošo epidemiologu ieteikto reglamentu, un pārkāpumi neesot konstatējami.

Arī Rīgas domes Izglītības departaments pēc ātrās pārbaudes nekonstatēja pārkāpumus skolas direktora darbā. Natālijas Draudziņas vidusskolas pirmajam skolotājam pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts pagājušajā trešdienā, 7. oktobrī, un jau nākamajā dienā organizēta plaša testēšana skolā. 9. oktobrī, piektdienā, kad apstiprināta plaša saslimšana, skolā klātienes mācības pārtrauktas.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Māris Krastiņš norāda: “Mēs jau šos lēmumus nepieņemam vieni paši. Tos pieņemam ar ārstiem-epidemiologiem, un ļoti ieklausāmies viņu viedoklī.”

Tiesa gan, epidemiologi tagad kritizē Natālijas Draudziņas vidusskolas direktoru par lēmumu ļaut 31 skolotājam doties kolektīvajā ekskursijā ar autobusu uz Priekuļu novada Maizes muzeju 2. oktobrī. Lielākā daļa no šiem skolotājiem pēc tam saslima ar Covid-19.

”Ekskursija, visticamāk, varēja veicināt slimības izplatību darbinieku vidū, bet uz šo brīdi mēs to nevaram noteikt kā galveno izejas punktu infekcijas izplatībai skolā,” saka SPKC  sabiedrisko attiecību speciāliste.

Taču arī par šo epizodi Rīgas dome nedomā sabārt Natālijas Drudziņas vidusskolas direktoru.

“Mēs nezinām, kur pirmais pacients saslima, jo nav nekādu indikāciju, ka tas notika tieši šajā braucienā. Šajā gadījumā meklēt un kādu vainot būtu bezjēdzīgi! Gan departaments, gan direktors ir rīkojies pēc visām instrukcijām, kas viņiem ir jāpilda, tiklīdz tika konstatēts šis slimais skolotājs,” skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka (A/P!,”Progresīvie”).

Pat skolas direktors gan atzīst, – viņam nevajadzēja ne tikai dot atļauju ekskursijai, bet arī pašam nevajadzēja braukt līdzi. Jāpiebilst, ka nepareiza bija vecāku tiražētā informācija, ka skolotāji devušies ekskursijā uz Covid-19 perēkli Kuldīgu. Atgādinām – tas bija Priekuļu novads.

“Noteikti nevajadzēja atļaut to darīt un turp doties. Tas pasākums tika organizēts, kad mēs bijām otrā drošākā valsts Eiropā un šķita, ka sliktāk vairs nebūs,” bilst skolas direktors.