Dombrovskis: Ir labs pamats ekonomikas atlabšanai jau tuvākajos ceturkšņos

2 komentāri
Dombrovskis: Ir labs pamats ekonomikas atlabšanai jau tuvākajos ceturkšņos
REUTERS / SCANPIX

Vakcīnu pieejamība un ātra Eiropas Savienības (ES) reakcija uz krīzi rada labu pamatu ekonomikas atlabšanai jau tuvākajos ceturkšņos, uzskata Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Dombrovskis 10. februārī ar referāta lasījumu atklāja Latvijas Universitātes 79. starptautisko zinātnisko konferenci, kurā ieskicēja Eiropas un Latvijas ekonomiskās attīstības perspektīvas Covid-19 pēckrīzes periodā un Eiropas finansējuma sniegtās iespējas.

Pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi ir negatīvi ietekmējuši visas pasaules ekonomiku. Saskaņā ar Eiropas Komisijas rudens ekonomiskajām prognozēm pasaules IKP (izņemot ES) 2020. gadā saruka par 3,8%, bet šogad pieaugs par 4,7%. Rīt EK publiskos jauno – ziemas – ekonomisko prognozi. “Kaut arī īstermiņā ekonomiskās perspektīvas ir pasliktinājušās, agrāka vakcīnu pieejamība un ātra un apņēmīga Eiropas Savienības reakcija uz krīzi rada labu pamatu ekonomikas atlabšanai jau tuvākajos ceturkšņos,” sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Prognozējot Latvijas ekonomisko situāciju, Dombrovskis norādīja, ka, turpinoties ierobežojošajiem pasākumiem, 2021. gada pirmajā pusē ekonomikas atkopšanās joprojām būs lēna. Tomēr, ja valstī uzsāktā vakcinācijas kampaņa noritēs atbilstoši plānam, ekonomikas atlabšanas process būtiski paātrināsies gada otrajā pusē.

Lasi vēl: Dombrovskis: Covid-19 krīze ir “ārējs ekonomikas šoks”

Kopumā Latvijas ekonomikas kritums 2020. gadā bija lēnāks nekā vidēji ES, tomēr straujāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Tas, iespējams, ir saistīts ar mazāk dāsniem atbalsta pasākumiem un ekonomikas struktūras ietekmi. Piemēram, aviācijas nozares īpatsvars pārējo Baltijas valstu ekonomikās ir mazāks. “Pozitīvi ir tas, ka šogad Latvijas ekonomikai tiek prognozēta straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm,” atgādināja Dombrovskis.

Kopumā ES atbilde uz Covid-19 krīzi bija ātra un apņēmīga, vērtēja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks. Pagājušajā gadā Eiropas institūcijām un dalībvalstīm izdevās vienoties par vēl nebijuša apjoma stimula paketes pieņemšanu. Koronavīrusa Globālās reaģēšanas iniciatīvai ES ir novirzījusi vienu miljardu eiro. No šīs summas vismaz 350 miljoni ir paredzēti vakcīnas izstrādes atbalstam.

Runājot par vakcināciju, EK Iepriekšēju pirkuma līgumu (APA) veidā ir nodrošinājusi sešu vakcīnu iepirkumu, ieskaitot vakcīnas no uzņēmumiem “BioNTech-Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca”, “Sanofi-GSK”, “Janssen Pharmaceutica NV” un “CureVac”, kam tika veikts priekšfinansējums 2,9 miljardu eiro apmērā. Kopumā ES saviem iedzīvotājiem un kaimiņvalstīm ir apņēmusies nodrošināt 2,3 miljardus vakcīnu devu.

“Šobrīd svarīgākais ir atbalstīt uzņēmumus un saglabāt darbavietas. Jo labāk nosargāsim Eiropas ekonomikas kapacitāti, jo ātrāk ekonomika varēs atkopties pēc pandēmijas,” teica Dombrovskis.

2020.gada aprīlī tika panākta vienošanās par atbalsta paketi 540 miljardu eiro apmērā darba ņēmējiem un darbavietu saglabāšanai, uzņēmumiem un dalībvalstīm. Latvija no Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai jeb SURE, kas dalībvalstīm sniedz atbalstu darbavietu un strādājošo ienākumu saglabāšanā, jau ir saņēmusi 192 miljonus eiro dīkstāves pabalstu finansēšanai.

No nākamā ES Daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam un “NextGenerationEU Latvija” saņems kopumā 10,5 miljardus eiro grantos un vēl 2,5 miljardi eiro būs pieejami aizdevumu formā. Tas veido aptuveni trešdaļu no valsts ikgadējā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ierindo Latviju starp lielākajiem ieguvējiem no Eiropas ekonomikas atveseļošanas paketes.

Dombrovskis atgādina, ka no ES Daudzgadu budžeta, neskaitot “NextGenerationEU”, Latvijai tuvākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā astoņi miljardi eiro. Tas ietver piešķīrumus no strukturālajiem un kohēzijas fondiem, kopējās lauksaimniecības politikas un daļu no Taisnīgas pārejas fonda. Jāatzīmē, ka Latvijai ir trešā augstākā atbalsta intensitāte ES dalībvalstu starpā. Savukārt no “NextGenerationEU”, galvenokārt Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, grantu veidā Latvijai būs pieejami divi miljardi eiro.

Ieskaties šeit: Eiropas atveseļošanās naudu plāno ministrijām, nevis ekonomikas attīstībai

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis

“Paredzams, ka pakāpeniski atceļot ar pandēmiju saistītos ierobežojumus, Latvija jau šogad atgriezīsies pie ekonomiskās izaugsmes. Tomēr ar to vien nepietiks, lai kompensētu pandēmijas radītos zaudējumus valsts ekonomikai. Latvijai ir svarīgi pilnībā izmantot Eiropas ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu, lai stiprinātu izaugsmi, vienlaikus īstenojot ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju.”

Brīdī, kad izdosies ierobežot vīrusa izplatību, galvenās problēmas, ar kurām Latvija saskārās pirms pandēmijas, atkal nonāks darāmo darbu saraksta galvgalī, prognozēja Dombrovskis. Tā būs ienākumu konverģence ar ES vidējo līmeni, sociālās problēmas saistībā ar ienākumu nevienlīdzību un veselības aprūpes pieejamību, kā arī demogrāfiskās problēmas. “Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, starp svarīgākajiem uzdevumiem jāmin piekļuve veselības aprūpei un sociālās drošības tīkla stiprināšana. Vienlaikus jāturpina cīņa ar ēnu ekonomiku, jāuzlabo publisko iepirkumu kvalitāte un efektivitāte, jāveicina konkurence vietējā tirgū un jāveicina investīcijas inovācijās, digitālajā un zaļajā infrastruktūrā, kā arī jāizveido reāls attīstības modelis reģioniem,” sacīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka neatkarīgi no šobrīd pandēmijas pārvarēšanai veicamajiem pasākumiem un pieejamā finansējuma apjoma Latvijas ekonomikas virsmērķis joprojām ir stabila ienākumu konverģence ar ES vidējo rādītāju. Latvijas ienākumi uz vienu iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājušies par 22%, un tā galvenais virzītājspēks bija produktivitātes pieaugums. Tomēr 2018. gadā tie bija tikai 69% ES vidējā rādītāja, un ienākumu atšķirība ar vecajām ES dalībvalstīm joprojām ir spēcīgs emigrācijas virzītājspēks.

Uzzini vairāk par atveseļošanās plānu šeit: ES atveseļošanās fonda līdzekļi primāri būs paredzēti investīcijām

2 komentāri